Pērn rudenī, strādājot izrakumos Mecamorā, Armēnijas rietumos, arheologu komanda atsedza senas ēkas drupas. Tajā uzietas gan vairākas krāsnis, gan arī visai bagātīgas miltu atliekas. "No pirmā acu uzmetiena izskatījās kā pelni. Sapratām, ka tas ir kaut kas organisks, tāpēc savācām kādus četrus piecus maisiņus analīzei," portālam "Live Science" klāsta Kristofs Jakubiaks, Varšavas Universitātes arheoloģijas profesors, kurš bija arī šo izrakumu vadītājs. Ķīmiskā analīze apstiprināja, ka pulverveida viela ir kviešu milti, izmantoti maizes cepšanai.
Ēka bijusi visnotaļ liela – tās platība ir apmēram 600 kvadrātmetri. Aplēsts, ka tajā reiz uzglabāts liels daudzums miltu – ap 3,2 tonnām. Šī beķereja darbojusies agrīnajā dzelzs laikmetā, no apmēram 11. līdz 9. gadsimtam pirms mūsu ēras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
