Reģionā, kuru mūsdienās zinām kā Tuvos Austrumus, aizvēsturē, kad cilvēks vēl nepazina rakstību, tapuši visnotaļ detalizēti "projekti" būvēm, kas kalpojušas kā milzīgi medību slazdi. Tās bijušas reizēm dažus simtus metru, bet reizēm pat vairākus kilometrus garas struktūras. Uz arheologu nesen atsegtiem akmeņiem redzams šo konstrukciju plānojums, turklāt ievērojot pat mērogu, vēsta pētījums zinātniskajā žurnālā "PLOS One".
Ir liecības, ka šīs metodes medībām cilvēki izmantojuši jau pirms 9000 gadu, proti, vēlīnājā akmens laikmetā jeb neolītā. Tos dēvē par "pūķiem", jo pēc formas šīs būves atgādina gaisā lidināmos pūķus – rombus, kuriem viens gals ir platāks par otru. Taču dažādos reģionos šīs formas bija atšķirīgas. Piemēram, kā titulbildē redzamā struktūra, kas drīzāk atgādina stilizētu koku. No zemes konstrukcijas pamanīt grūti – tās ir pārāk lielas un zemes līmenī neko daudz neizceļas. Taču piloti 1920. gados, pirmo reizi raugoties uz šo reģionu no putna lidojuma, uzreiz pamanīja seno struktūru atstātās zīmes tuksneša smiltīs.
"Tās ir tik lielas, ka zemes līmenī ir grūti saprast, kāds ir izkārtojums un forma," raidorganizācijai CNN skaidro viens no pētījuma līdzautoriem Vaels Abu Azizehs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
