Noskaties! Kopš Jēkabpils novadā nokrita meteorīts, pagājuši 160 gadi

Leimaņu Tautas namā valdīja mistiska noskaņa – aizvadīts pasākums, kas veltīts nozīmīgam notikumam Latvijas astronomijas vēsturē. 1863. gada 2. jūnijā Leimaņos nokrita meteorīts. Jēkabpils novada iedzīvotājs Kaspars Sēlis izveidojis video, kurā, ņemot vērā vēstures materiālos atrodamo informāciju, inscenēts 160 gadus senais notikums. Filmiņa tika demonstrēta pasākuma apmeklētājiem.

Vēstures liecības vēsta, ka meteorīts nokritis netālu no Žeikaru mājām esošajā pļavā, tai brīdī blakus esot atradies ganu zēns, kurš meties bēgt, domādams, ka kāds uz viņu šauj. Tikai vēlāk atklājies, ka tas nav lādiņš, bet gan meteorīts. Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš: "Leimaņu jeb Bušhofas, jeb Biržu meteorīts lidoja no rietumiem uz austrumiem, redzams tas nebija, bija gaiša diena. Ja būtu nakts, tad, visticamāk, cilvēki, ja negulētu, varētu arī redzēt, bet ļoti plašā teritorijā bija dzirdama spalga, bungām līdzīga skaņa, pēc tam sekoja ne gluži pērkona rībieni, bet tāda rībināšana. Spalgā skaņa bija apmēram 30 sekundes vērojama. Tik liels bija tas sprādziena vilnis, kuru varēja dzirdēt vairāku desmitu kilometru attālumā no šīs vietas. Meteorīts bija ietriecies zemē, apmēram pusotru pēdu dziļumā izartajā laukā. Tā svars tobrīd bija apmēram 12 mārciņas jeb nedaudz vairāk nekā pieci kilogrami."

Līdz mūsdienām Leimaņu meteorīts gan nav saglabājies vienā veselumā. Tā daļas atrodas dažādos pasaules muzejos. Pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja aplūkot Leimaņu meteorīta fragmentu, kas glabājas Latvijā – Meteorītu muzejā. Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš savā lekcijā skaidroja, ka Leimaņu meteorīts ir vecāks par mūsu planētu. Bērziņš: "Šis meteorīts ir tipisks akmens hondrīts. Tas nozīmē, ka ir cēlies Saules sistēmas pirmsākumos kopā ar citiem maziem objektiem, salīpot kopā, veidojot mazus graudiņus jeb hondras, kas salīp kopā ar silikātiem un citiem minerāliem, veido kosmisko akmeni. Tā vide sākotnēji ir vienmērīga, materiāls, atomi ir visdažādākie. Šo meteorītu sastāvā ir dzelzs un niķelis. Ja mēs vienkārši zemes oli apskatām, tad tur dzelzs klātbūtnes nebūs. Tas ir akmens hondrīts. Šādu akmens hondrītu tipiskais vecums ir vairāk nekā 4,5 miljardi gadu, bieži vien tuvojas 4,6 miljardiem gadu, kas ir Saules sistēmas vecums."

Vietā, kur pirms 160 gadiem nokrita meteorīts, arī šobrīd ir lauksaimniecības zeme. To apsaimnieko Aigars Spēks. Viņš stāsta: "Es dzīvoju savu senču īpašumā, kurš jau arī tajā laikā bija mūsu dzimtas īpašumā. Es to zināju jau sen, no saviem vecvecākiem. Pārējie kaimiņi to visu nezināja. Sajūtas – dzīvo, dzīvo."

Līdz šim zināmi tikai četri meteorīti, kas nokrituši Latvijas teritorijā. Bez Leimaņu jeb Biržu meteorīta vēl ir Līksnas, Neretas un Baldones meteorīts. Tomēr zinātnieki lēš, ka šādu kosmosa ķermeņu varētu būt vairāk, tādēļ iedzīvotāji aicināti rūpīgāk apskatīt savās saimniecībās esošos akmeņus. Iespējams, kāds no tiem var izrādīties vēstnesis no vairāk nekā 4,5 miljardus gadu senas pagātnes.