Tumšs cilvēka siluets uz gaišāka kāpņu fona. Cilvēka aprises uz ietves, bet paša cilvēka nav. Uz sienām gluži kā caur koppapīru pārzīmētas blakus esošo objektu kontūras. Šādas "ēnas" ir viens no atomsprādzienu radītajiem efektiem. Hirosimā un Nagasaki tās turklāt palīdzēja pēc tam arī aprēķināt aptuveno ugunsbumbu diametru.
Atombumbas sprādziena brīdī pašā centrā temperatūra uz mirkli var sasniegt vairākus miljonus grādu. Jaudīgu ūdeņraža bumbu sprādzienos temperatūra pat 10 vai vairāk reižu var pārsniegt temperatūru Saules kodolā. Ugunsbumbas virsmas temperatūra gan ir daudz zemāka, taču vairāk nekā pietiekama, lai nogalinātu jebkuru vairāku kilometru attālumā. Aplēsts, ka Hirosimā jau 0,2 sekundes pēc sprādziena ugunsbumba sasniedza 7,7 tūkstošu grādu karstumu, bet uz zemes tieši zem 600 metru augstumā detonētās bumbas karstums bija apmēram četri tūkstoši grādu. Pamatīgus ādas apdegumus sprādziens izraisīja arī 3,5 kilometru attālumā. Tiem, kas atradās tuvāk, nebija nekādu izredžu. Ja neskaita visus pārējos postošos efektus – triecienvilni, intensīvu gamma starojumu un rentgenstarojumu –, visi kilometra attālumā atklātā vietā esošie cilvēki arī sadega. Vietumis par viņu pēdējiem mirkļiem liecina "ēnas" uz apkārt esošajām virsmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
