Kā radās Hirosimas ēnas – rēgainās liecības par atombumbas spēku

Tumšs cilvēka siluets uz gaišāka kāpņu fona. Cilvēka aprises uz ietves, bet paša cilvēka nav. Uz sienām gluži kā caur koppapīru pārzīmētas blakus esošo objektu kontūras. Šādas "ēnas" ir viens no atomsprādzienu radītajiem efektiem. Hirosimā un Nagasaki tās turklāt palīdzēja pēc tam arī aprēķināt aptuveno ugunsbumbu diametru.

Atombumbas sprādziena brīdī pašā centrā temperatūra uz mirkli var sasniegt vairākus miljonus grādu. Jaudīgu ūdeņraža bumbu sprādzienos temperatūra pat 10 vai vairāk reižu var pārsniegt temperatūru Saules kodolā. Ugunsbumbas virsmas temperatūra gan ir daudz zemāka, taču vairāk nekā pietiekama, lai nogalinātu jebkuru vairāku kilometru attālumā. Aplēsts, ka Hirosimā jau 0,2 sekundes pēc sprādziena ugunsbumba sasniedza 7,7 tūkstošu grādu karstumu, bet uz zemes tieši zem 600 metru augstumā detonētās bumbas karstums bija apmēram četri tūkstoši grādu. Pamatīgus ādas apdegumus sprādziens izraisīja arī 3,5 kilometru attālumā. Tiem, kas atradās tuvāk, nebija nekādu izredžu. Ja neskaita visus pārējos postošos efektus – triecienvilni, intensīvu gamma starojumu un rentgenstarojumu –, visi kilometra attālumā atklātā vietā esošie cilvēki arī sadega. Vietumis par viņu pēdējiem mirkļiem liecina "ēnas" uz apkārt esošajām virsmām.

Parasti ēnai vajag pastāvīgu gaismas avotu. Ejot pa ielu, savu ēnu redzam tad, ja ārā spīd saule. Objektu ēnas uz galda un sienām telpā redzam, ja ieslēgta gaisma. Taču Hirosimā un Nagasaki "ēnas" tika pastāvīgi iekodinātas virsmā. Viens no slavenākajiem siluetiem ir uz kāpnēm pie bankas. Mirkļos pirms eksplozijas tur kāds sēdējis un, iespējams, gaidījis, kad banka atvērsies. Pēc sprādziena uz kāpnēm palicis tumšs pleķis.

Cilvēka ķermenis sprādziena brīdī šo vietu aizsedzis no intensīvā un ārkārtīgi spožā starojuma, kas burtiski izbalinājis kāpņu virsmu ap cilvēku. Tādējādi šis nospiedums nevis parāda, kādā krāsā kāpnes ir pēc sprādziena, bet tieši dod priekšstatu par aptuveno toni pirms sprādziena. Viss pārējais apkārt kļuvis gaišāks.

To pašu var redzēt, piemēram, šajā attēlā ar vārstu Hirosimas gāzes rūpnīcā. Uz sienas vietā, kur pa logu iespīdējis intensīvais sprādziena starojums, palika tumšas krāsas vārsta "ēna".

Laika gaitā vēja, lietus un citu ārējo apstākļu ietekmē šīs ēnas no ietvēm un sienām pamazām izdzisa. Dažas tika saglabātas, piemēram, jau minētais cilvēka siluets pie bankas – izgriezts viss kāpņu fragments, kas nu atrodas memoriālā Hirosimā. Izdevumam "Live Science" izglītojošo aspektu uzsver Nacionālā Kodolzinātnes un vēstures muzeja pārstāvis un radioloģijas eksperts Maikls Hartshorns: "Ir ļoti svarīgi paturēt prātā, kādas ir kodolieroču lietošanas sekas." Viņaprāt, šīs "kodolēnas" tam ir īpaši iedarbīgs atgādinājums.