Bronzas laikmeta mednieki izmantoja kosmiskas izcelsmes ieroci no Igaunijas

Zinātniskajā izdevumā "Journal of Archaeological Science" publicētajā darbā izpētīts, ka pats meteorīts uz mūsu planētas nokritis pirms 3500 gadiem. "Ārēji tas izskatās kā jebkurš cits sarūsējis bultas uzgalis," vietnei "Live Science" klāsta Bernes Dabas vēstures muzeja meteorītu un minerālu eksperts Beda Hofmans.

Tomēr mūsdienu tehnoloģijas ļauj bez eksponāta sabojāšanas ielūkoties, kas slēpjas zem pamatīgās rūsas kārtas. Gamma staru spektrometrija, rentgenstaru tomogrāfija un citas nedestruktīvas izpētes metodes atklāja, ka šī bultas uzgaļa sastāvs liecina par ārpuszemes izcelsmi. Materiālā ir tāds alumīnija izotops (alumīnijs-26), kas dabiskās atradnēs uz Zemes nav sastopams. Tāpat arī tieši tāds dzelzs un niķeļa sakausējums, no kā veidots uzgalis, raksturīgs tieši dzelzs meteorītiem, vēstīts pētījumā.

^{Attēls: Thomas Schüpbach}

Sākotnēji pētnieki domāja, ka uzgalis izgatavots no daudz senāka meteorīta, kas pirms 170 tūkstošiem gadu nokrita apmēram astoņu kilometru attālumā no vietas, kur atrasts senais darinājums. Tomēr bultas uzgaļa ķīmiskais sastāvs nesakrita ar Tvanbergas meteorīta sastāvu. Hofmans ar kolēģiem gan nepadevās un sāka "ķemmēt" zināmo meteorītu datubāzi, kur ir informācija arī par precīzu meteorītu sastāvu. Izrādās, ka bultas uzgaļa materiāla sastāvs atbilst Kāli meteorītam Igaunijā, Sāremā salā. Mums blakus, bet vairāk nekā 2200 kilometru attālumā no uzgaļa atrašanas vietas.

Citu variantu nav kā vien tas, ka šis uzgalis līdz mūsdienu Šveices teritorijai nonācis tirdzniecības ceļā, uzskata darba autori. "Ir zināms, ka bronzas laikmetā bija labi attīstīti un izvērsti tirdzniecības ceļi arī lielos attālumos. Kad nokrita Kāli meteorīts, bronzas laikmeta cilvēki droši vien saprata – šis materiāls noteikti ir ar lielu vērtību," spriež Hofmans.

Šis nav pirmais no meteorīta izgatavotais bultas uzgalis, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos. Eirāzijā un Āfrikā uzieti apmēram 50 šādi darinājumi.