Nav izslēgts, ka cilvēku ciltskoks tuvākajos gados būs jāpapildina ar iepriekš nezināmu radinieku – Ķīnā 2019. gadā atrastais un nupat publiskotā pētījumā raksturotais hominīna galvaskauss neatbilst nevienai no paleontologiem līdz šim zināmajām sugām, vēsta "Science Alert".

Pagaidām atrastais galvaskauss, žoklis un kāju kaulu fosilijas ir vienīgās liecības par šo sugu. Attiecīgi eksemplārs vēl nav ticis pie labskanīgāka nosaukuma un zināms vien kā HLD 6 (visticamāk, saīsinājums no atrašanas vietas (Hua Long Dong ala Ķīnas austrumos, Aņhui provincē).

Starptautiska komanda, kurā ir gan pētnieki no Ķīnas, gan no Apvienotās Karalistes un Spānijas, aplēsuši, ka šis hominīns dzīvojis pirms 300 tūkstošiem gadu. Tas nelīdzinās nevienai citai izpētītai hominīnu sugai – žokļa kaulam ir izteikta trijstūra forma un izliekums, kas atgādina mūsdienu cilvēku anatomiju un hominīnus, kas pirms 750 tūkstošiem gadu atšķēlās no Homo erectus. Tomēr HLD 6 nav izteikta zoda, kas savukārt ir Deņisova cilvēkiem raksturīga iezīme. Tā dēvētie deņisovieši, cik ļauj spriest šobrīd atklātie fosilie pierādījumi, no neandertāliešiem atšķēlās pirms apmēram 400 tūkstošiem gadu. Deņisovieši savu nosaukumu ieguva, jo pirmo reizi fosilijas uzietas Deņisova alā Altaja kalnos.

Pētnieki nu spriež, ka HLD 6 varētu būt hibrīds starp hominīniem, no kuriem vēlāk attīstījās mūsdienu cilvēks jeb Homo sapiens, un atzaru, no kura vēlāk evolucionēja deņisovieši un citi reģionā dzīvojošie hominīni.


Foto: Wu et al., Journal of Human Evolution

Atrastie kauli liecina, ka šī būtne mirusi visai jauna – agros pusaudža gados. Sākotnēji tas radījis bažas, vai neparasto galvaskausa formu nevarētu izskaidrot ar to, ka eksemplārs nebija pieaugušais un tādējādi kaulu struktūra vēlāk varētu mainīties. Tomēr, salīdzinot citu sugu pieaugušo fosilijas ar bērnu vai pusaudžu fosilijām, pētnieki secināja, ka tik būtiskas atšķirības nav novērojamas vecuma dēļ.

Ceļš līdz mūsdienu cilvēkam nudien nav evolūcijas šoseja, bet drīzāk piņķerīgi labirinti kādā Eiropas vecpilsētā. Jaunais atklājums apstiprina, ka Āzijā savulaik līdzpastāvējušas trīs dažādas hominīnu sugas – Homo erectus (kuri Indonēzijā izmira vien pirms 100 tūkstošiem gadu), deņisovieši un atklātā suga. Senākās liecības par Homo sapiens ierašanos mūsdienu Ķīnas teritorijā ir vien 120 tūkstošus gadus senas, taču nu nav izslēgts, ka tur iepriekš dzīvojusi suga ar vairākām anatomiskajām īpašībām, kas raksturīgas mūsdienu cilvēkiem.

Viss pētījums lasāms zinātniskajā žurnālā "Journal of Human Evolution".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!