Iepriekš senākās zināmās apmetnes ezeru krastos Eiropā datētas ar aptuveni 5000. gadu pirms mūsu ēras, proti, ir apmēram 7000 gadu senas. Taču pēdējos gados arheologi ar profesionālu nirēju atbalstu atklājuši vēl senākas apmetnes paliekas. Par Balkānu pērli dēvētais skaistais Orhidas ezers pirms jau 8000 gadu nodrošinājis patvērumu neolīta cilvēkiem. Ezera piekrastē netālu no Linas ciemata mūsdienu Albānijas teritorijā nirēji atklājuši pāļus, uz kuriem pirms daudziem gadu tūkstošiem slējušies namiņi. Struktūru vecums noteikts, izmantojot datēšanu ar radioaktīvo oglekli.
"Tas ir vairākus simtus gadu senāks ciemats par iepriekš senāko zināmo ezera krastos būvēto apmetni Vidusjūras un Alpu reģionā," AFP skaidro viens no šo arheoloģisko izrakumu ekspertiem, Bernes Universitātes arheoloģijas profesors Alberts Hafners. Atradums bijis pietiekami nozīmīgs, lai izrakumu vietu apmeklētu arī Albānijas premjers Edi Rama, atzīstot "šī atraduma neapstrīdamo vēsturisko un arheoloģisko nozīmību".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
