Kad Vācu tūristi 1991. gadā augstu Itālijas Alpos atklāja Otzi mirstīgās atliekas, tie sākumā domāja, ka mirušais ir gājis bojā salīdzinoši nesen. Izrādījās, ka Otzi dzīvojis pirms 5300 gadiem vēstures posmā, ko dēvējam par vara laikmetu. Pateicoties tam, ka lielāko daļu laika Otzi līķis bijis ledus ieskauts, viņš saglabājies apbrīnojami labi un tādējādi ir viens no visvairāk pētītajiem senajiem cilvēkiem. Jauna DNS analīze atklāj šo to vairāk par Otzi izskatu.
Otzi pētīts ļoti daudz – gan viņa apģērbs, gan viņa ieroči un darbarīki, gan pat Otzi pēdējā maltīte, tas viss ir vērtīgs izziņas materiāls par to, kā tolaik dzīvoja mūsu priekšteči. Tā kā Otzi līdz pat savai atrašanai bija ledus ieskauts, viņa ķermenis mumificējies. Tieši tāpēc pētniekiem jau pirms desmit gadiem izdevās no Otzi iegurņa paņemt audu paraugus, kuros bija saglabājies DNS.
Jau 2012. gadā veiktajā analīzē šis tas uzzināts par vara laikmeta cilvēku, taču tobrīd DNS analīze bija daudz sarežģītāka un dārgāka nekā tagad. Jaunais pētījums, ko veica zinātnieki no Maksa Planka vārdā nosauktā Evolūcijas antropoloģijas institūta Vācijā, ir turpinājums pirms desmitgades veiktajam darbam. Daži priekšstati par Otzi mainījušies!
Savulaik uzskatīts, ka Otzi bija no mūsdienu sardīniešu priekšteču vidus. Tomēr nu ticamāka šķiet versija, ka Otzi cēlies no migrantiem, kas pirms 8000 gadu ieradās Eiropā no reģiona, kur mūsdienās ir Turcija.
DNS analīzes arī liecina, ka Otzi bijusi tumšāka ādas krāsa, nekā iepriekš uzskatīts, turklāt vēl kāda interesanta detaļa – arī vara laikmetā vīriešiem pēc trīsdesmit acīmredzot nācās samierināties ar plikpaurību. Otzi gēnos "ierakstīts", ka pusmūžā ar kuplu galvas rotu viņš nevarētu lepoties. Tiesa, tas, ka pati mūmija ir gandrīz bez matiem, nav pietiekams pierādījums versijai, ka Otzi nāves brīdī jau bijis plikpauris. Arheologs Larss Pilo vietnei "Live Science" norāda – kaut ģenētiski Otzi varētu būt nosliece uz plikpaurību, pati mūmija bez matiem varētu būt palikusi jau pēc nāves.
Tas nav viss – jaunā DNS analīze arī liecina, ka Otzi bija palielināts liekā svara un diabēta risks.
"Ledus cilvēks Otzi aizvien spēj mums sagādāt jaunus pārsteigumus. Tas ir apbrīnojami, ņemot vērā, ka viņš ir, iespējams, visvairāk pētītais arheoloģiskais atradums," rezumē Pilo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
