Arheologi Liverpūles Universitātes profesora Lerija Barhema vadībā izrakumos Zambijā atseguši veidojumu, kas varētu būt senākā atklātā koka struktūra pasaulē. Ja aplēses par šī veidojuma vecumu ir precīzas, tas nozīmētu, ka ar kokapstrādi (kaut visnotaļ primitīvu) nodarbojās ne tikai Homo sapiens, bet arī citas mūsu priekšteču sugas.
Izrakumi veikti pie Kalambo upes, netālu no skaistā Kalambo ūdenskrituma. Atradums virspusēji šķiet visai necils. Divi sakrustoti koka baļķi, kas savienoti ar ierobojumiem. Gluži kā pakši guļbūvju konstrukcijās. Katrā gadījumā parastajam populārzinātnisko ziņu lasītājam tas var nešķist nekas tik grandiozs kā šķirsti ar labi saglabātiem romiešu zobeniem, nogrimušu galjonu vrakos uzietas naudas lādes vai kāda zem mūsdienu pilsētas bruģa uzieta katakomba. Taču arheologi uzskata, ka šim atradumam ir liela vērtība. Ja tiešām būs neapgāžami pierādījumi, ka tas ir roku darbs un apzināti veidota konstrukcija, kā arī senu organisku lietu datēšanas metodes nebūs pievīlušas, tad tas būs pierādījums – arī pirms Homo sapiens rašanās Homo ģints pārstāvji mērķtiecīgi veidojuši koka konstrukcijas.
Proti, Barhema komanda uzskata, ka šie baļķi ar ierobojumiem galos viens ar otru sakrustoti pirms apmēram 476 tūkstošiem gadu. Pašlaik zināmais par mūsu sugas evolūciju liecina, ka Homo sapiens pirmsākumi meklējami 300 tūkstošus gadu senā pagātnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
