boomslang snake, indīga čūska, Disopholidus typus
Foto: Shutterstock
Ja Klepoatra dzīvotu šodien, viņai būtu stipri grūtāk atrast čūsku, ar ko nonāvēties, jo tagad Ēģiptē ir daudzkārt mazāk šo indīgo rāpuļu nekā bija faraonu laikos, liecina jaunākie pētījumi.

Atšifrējot senās Ēģiptes papirusus, atrastas liecības, kas ļauj secināt – senajā Ēģiptē indīgo čūsku bijis vesels lērums, un cilvēku ārstēšana no čūskas koduma bija viena no biežākajām vietējo ārstu nodarbēm, vietnē "The Conversation" raksta pētījuma autori – Bangoras Universitātes (Velsa) zoologi Izabella Katrīna Vaindere un Volfgangs Vusters.

Līdzīgi kā alu zīmējumi, arī senie papirusu ieraksti ļauj saprast, kādi savvaļas dzīvnieki cilvēkiem tajā laikā un vietā bija pazīstami, lai gan sugu identifikācija, balstoties uz šiem aprakstiem, var būt apgrūtināta. Lai vai kā, sens dokuments, saukts par Bruklinas papirusu, apraksta veselu rindu dažādu čūsku, kas dzīvoja tā laika Ēģiptes teritorijā un mēdza sagādāt nepatikšanas ļaudīm. Papiruss datēts ar 660. – 330. gadu pirms mūsu ēras, taču tiek uzskatīts, ka tas ir vēl senāka dokumenta jaunāks noraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!