<a rel="cc:attributionURL" href="https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Situs_Megalitikum_Gunung_Padang_Cianjur.jpg">RaiyaniM</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.en">cc</a>
Iespējams, ka šī ir viena no vissenākajām megalītiskajām struktūrām, ko mūsu priekšteči cēluši – Rietumjavas salā daļēji atsegtā piramīda arheologiem nodrošinās darbu gadiem ilgi. Vienlaikus ar šo pētījumu nesaistīti arheologi jau kritizējuši darba autorus par nepamatotiem apgalvojumiem.

Būvēta izdzisuša vulkāna virsotnē, Gunung Padang ir, iespējams, pat vissenākā piramīdas tipa struktūra pasaulē, tapusi pat pirms cilvēki sāka mednieku-vācēju dzīvesveidu nomainīt pret dzīvi vienā vietā un lauksaimniecību. Protams, ja darba autori pareizi interpretējuši atradumus.

No Ēģiptes piramīdām šī atšķirtos ar to, ka skaldnes nav gludas, bet ir pakāpienveida – līdzīgas maiju celtajām. Gunung Padang tomēr arī nav tieši tāda pati – tā veidota, par pamatu izmantojot paša kalna struktūru, nevis veidojot akmeņu krāvumu uz līdzenas vietas. Izpēte liecina, ka šeit mitusī civilizācija gadsimtu gaitā mērķtiecīgi un rūpīgi pārveidojusi sacietējušās lavas nogāzes, pārtaisot vulkāna virsotni par būvi.

ĒģipteIndonēzijavēstureArheoloģijazinatneStounhendža

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit