<a rel="cc:attributionURL" href="https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Situs_Megalitikum_Gunung_Padang_Cianjur.jpg">RaiyaniM</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.en">cc</a>
Iespējams, ka šī ir viena no vissenākajām megalītiskajām struktūrām, ko mūsu priekšteči cēluši – Rietumjavas salā daļēji atsegtā piramīda arheologiem nodrošinās darbu gadiem ilgi. Vienlaikus ar šo pētījumu nesaistīti arheologi jau kritizējuši darba autorus par nepamatotiem apgalvojumiem.

Būvēta izdzisuša vulkāna virsotnē, Gunung Padang ir, iespējams, pat vissenākā piramīdas tipa struktūra pasaulē, tapusi pat pirms cilvēki sāka mednieku-vācēju dzīvesveidu nomainīt pret dzīvi vienā vietā un lauksaimniecību. Protams, ja darba autori pareizi interpretējuši atradumus.

No Ēģiptes piramīdām šī atšķirtos ar to, ka skaldnes nav gludas, bet ir pakāpienveida – līdzīgas maiju celtajām. Gunung Padang tomēr arī nav tieši tāda pati – tā veidota, par pamatu izmantojot paša kalna struktūru, nevis veidojot akmeņu krāvumu uz līdzenas vietas. Izpēte liecina, ka šeit mitusī civilizācija gadsimtu gaitā mērķtiecīgi un rūpīgi pārveidojusi sacietējušās lavas nogāzes, pārtaisot vulkāna virsotni par būvi.

Arheologi atseguši vien nelielu daļu. Kā liecina līdzšinējā izpēte, struktūras iekšienē, iespējams, gaida īsta arheoloģijas zelta atradne – kambaru kambari, pilni ar lietām, ko izzināt, raksta "Science Alert".

Datēšana ar radioaktīvā oglekļa metodi šobrīd liecina, ka pirmie būvdarbi te varētu būt sākti vēl tad, kad vairumā pasaules valdīja ledus laikmets – pirms vismaz 16 tūkstošiem gadu. Iespējams, pat senāk. Te līdzi nestāv nedz Gīzas piramīdas, nedz Stounhendža – viens no slavenākajiem megalītiem, kas daļēji saglabājies līdz mūsdienām.

Pētījumi ar modernām metodēm – radariem, kas ļauj "ieskatīties" dziļi zem zemes, dziļurbumiem paraugu iegūšanai un citiem paņēmieniem – šajā vietā sākti jau 2011. gadā. Būvniecības darbi notikuši ar pārtraukumiem. Sākotnēji laika posmā, kas datējams ar 25 līdz 14 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras. Tad darbi atsākušies laika posmā no 7900. līdz 6100. gadam pirms mūsu ēras, un mazāki uzlabojumi veikti arī dažos turpmākajos gadsimtos. Visbeidzot pēdējie piramīdas "arhitekti" vietu pārveidojuši laikā no 2000. līdz 1100. gadam pirms mūsu ēras, izveidojot piramīdai raksturīgās akmens terases. Tieši šī daļa ir vislabāk redzama mūsdienās.

Attēls: Danny Hilman Natawidjaja, Andang Bachtiar, Bagus Endar B. Nurhandoko, Ali Akbar, Pon Purajatnika et al.

Pētnieku komanda izceļ, ka šiem būvniekiem piemitušas prasmes, kas nav raksturīgas mednieku-vācēju kultūrām. "Ņemot vērā, cik ilgus laika posmus šī vieta bija apdzīvota, varam spekulēt, ka šī vieta cilvēkiem nozīmēja ļoti daudz un ar kaut ko piesaistīja atgriezties atkal un atkal," spriež darba autori.

Nākamais solis – pētnieki grib izurbties līdz pazemes kambariem, kuri uzrādās ar radaru ievāktajos datos. Daži no šiem kambariem esot pat 15 metrus gari un 10 metrus augsti. Ja izdosies urbumi, pa caurumiem lejā jau varēs nolaist videokameras un citu pētniecisko aprīkojumu. Būs aizraujoši ielūkoties izdzisuša vulkāna galā būvētas piramīdas dzīlēs!

Viss pētījums bez maksas lasāms izdevumā "Archaeological Prospection".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!