Vēl pagājušā gadsimta 80. gados Bostonas Universitātes profesors Farūks El Bazs teoretizēja, ka Ēģiptes Lielā Sfinksa varētu būt bijis vispirms dabas veidojums, ko vēlāk "pielabojuši" cilvēki, piešķirot kaļkakmens klintij mūsdienās atpazīstamo veidolu.
Ņujorkas Universitātes zinātnieku jaunākie pētījumi apliecina, ka El Baza teorija stāv uz stingriem pamatiem. Universitātes Lietišķās matemātikas laboratorijas zinātnieku komanda replicēja vidi, kāda tā bijusi Ēģiptē pirms 4500 gadiem, kad tika radīta statuja, un modelēja laikapstākļu, konkrēti vēja, ietekmi uz šo akmens veidojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
