Saprotams, ka šobrīd ir daudz grūtāk "iešmugulēt" kaut ko kā vēstures artefaktu, pateicoties kaut vai vecuma noteikšanas tehnoloģijām, piemēram, radioaktīvā oglekļa datēšanas metodei vai DNS noteikšanai, bet pirms gadiem 100, 200 iestāstīt, ka šis ir Bībeles laikos dzīvojis milzis vai seno skandināvu rūnu raksts, bija vienkāršāk par vienkāršu. Un uz to uzķērās – gan erudīti speciālisti, gan muzeju darbinieki, nemaz nerunājot par "parastajiem" ļaudīm.
Brūsa muzejā Grīnvičā (Konektikuta) līdz 11. februārim apskatāma izstāde "Monsters and Mermaids: Unraveling Natural History's Greatest Hoaxes" ("Monstri un nāras: dabas vēstures lielāko māņu atšķetināšana"), kas arī deva ideju rakstam.
Kā saka izstādes kurators, paleontologs Daniels Ksepka, aiz katras dižas blēdības ir kāds dižs blēdis. Kāds, kurš to visu izdomājis, un katram ir bijuši savi iemesli: kāds gribējis iegūt akadēmisku atzinību, kāds gribējis nopelnīt, bet cits vienkārši uzjautrināties. Un par dižu blēdību kļūst tikai tāda, par kuru nerodas nekādas aizdomas.
Lūk, dažas dižākās blēdības zinātnes pasaulē!
Kārdifas milzis
Džordžs Halls bija reti izmanīgs tips. Viņa iecienītie "peļņas" veidi bija zirgu pārdošana, kāršu blēdības un tabakas tirdzniecība.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
