Jaunākais templis, kas atrodas tuvāk zemes virskārtai, datējams ar 4. gadsimtu pirms mūsu ēras un varētu būt saistīts ar Aleksandru Lielo. Mūrī atklāts ķieģelī iededzināts uzraksts aramiešu un grieķu valodā, kas tulkojams kā “divu brāļu devējs”, kas varētu būt iespējama atsauce uz maķedoniešu valdnieku, kurš savas valdīšanas laikā 336. – 323. g.p.m.ē. iekaroja plašas zemes.
Tieši tajā pašā vietā Londonas Britu muzeja arheologi atraduši vēl viena – vēl senāka – tempļa atliekas. Tas bijis veltīts “grieķu dievam Herāklam un viņa šumeru līdziniekam, varoņdievam Ningirsu”, kas zināms arī kā Ninurta, specializētajam portālam “Live Science” pasāstījis Britu muzeja senās Mezopotāmijas nodaļas arheologs un kurators Sebastjens Rejs, kurš vada izrakumus Irākā.
Izrakumi notiek Irākas dienvidaustrumos, kur atradusies senā šumeru pilsēta Girsu (mūsdienu Tello).
Pētnieki uzskata: ir iemesls, kāpēc jaunākais templis pēc 1500 gadiem uzcelts tieši tajā pašā vietā, kur senākā celtne. Tas liecina, ka šī vieta vietējiem iedzīvotājiem bijusi svarīga. “Tas parāda, ka Babilonijas iedzīvotājiem 4. gadsimtā pirms mūsu ēras bija plašas zināšanas par savu vēsturi. Šumeru mantojums joprojām bija ļoti dzīvs,” saka Rejs.
Izpētot dubulto templi, arheologi zem altāra vai ziedokļa atrada sudraba drahmas monētu, kā arī ķieģeli ar uzrakstu par diviem brāļiem.
“Uzraksts ir ļoti interesants, jo norāda uz ļoti mīklainu babiloniešu vārdu, kas rakstīts grieķu un aramiešu valodā,” stāsta Rejs. “Vārds “Adadnadinakhe”, kas nozīmē "Adads, brāļu devējs", nepārprotami izvēlēts kā svinīgs nosaukums tā arhaiskā toņa un simbolisko konotāciju dēļ. Visi pierādījumi liecina, ka vārds bija ārkārtīgi rets.”
Uzraksts ir norāde uz Zevu, grieķu galveno dievu, kuru bieži simbolizē zibens un ērglis. Abi šie simboli ir atrodami uz monētas, kas varētu būtu izkalta Babilonijā, kad tā bija "Aleksandra Lielā pakļautībā", saka Rejs. "Tajā ir redzams jauneklīga, tīri skūta Hērakla portrets, kas ļoti atgādina tradicionālos Aleksandra tēlus vienā pusē un Zevu otrā pusē."
Zevs ir "ar Amona orākula starpniecību atzinis Aleksandru par savu dēlu," norāda Rejs, "līdz ar to Zevs burtiski ir "brāļu devējs", jo apstiprinājis brāļu saikni starp Aleksandru un Hēraklu."
Tomēr pētnieki vēl precīzi nezina, vai Maķedonijas Aleksandrs patiešām apmeklējis šo vietu.
"Viņš, iespējams, varēja tur nonākt vai nu uzturēšanās laikā Babilonā, vai arī pa ceļam uz Sūzas pilsētu," viņš sacīja. "Zīmīgi, ka Aleksandrs varēja samaksāt saviem karavīriem pēc Babilonijas ieņemšanas, jo viņam tika nodota pilsētas kase. Tas nozīmēja, ka Aleksandrs un viņa ģenerāļi kontrolēja reģiona bagātības, un viņi, domājams, izmantoja Babilonijas sudrabu, lai kaltu daudzās monētas, ko izmantoja pilsētā."
Papildus artefaktiem pētnieki atrada arī ziedojumus, kādi parasti tiek pasniegti pēc kaujas, tostarp karavīru māla figūriņas.
"Figūriņas, kādas bieži atrod daudzās vietās hellēnisma pasaulē, daudzos gadījumos apmeklētāji nesa uz templi," viņš teica. "Starp tām ir maķedoniešu jātnieki zirga mugurā, kas raisa spēcīgas asociācijas ar Aleksandru. Tomēr tas varētu būt saistīti arī ar kareivīgas varonības kultu.”
"Kopā ar skaidrām pazīmēm, kas liecina par Aleksandra Lielā klātbūtni svētnīcā, rodas intriģējoša varbūtība, ka Aleksandrs tieši un aktīvi piedalījās [tempļa] atjaunošanā un (vai) ka tas ietvēra piemiņas vietu aizgājušajam maķedonietim pēc viņa agrās nāves," secina Rejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
