vikings, karotājs, arheoloģija, vēsture
Foto: Shutterstock
Kareivīgie vikingi ļoti labi apzinājās, cik svarīga ir zobu veselība, turklāt viņiem bija visai attīstīta zobārstniecība, parāda jaunākie pētījumi.

2005. gadā izrakumos Varnhemas klostera teritorijā Vēsterjētlandē (Zviedrija) tika uzieta kapsēta ar apbedījumiem, kas datēti ar 10.-12. gadsimtu. Pētnieku rīcībā nonāca 3293 zobi no 171 cilvēka, turklāt tie, paticoties augsnes īpatnībām, bija teicami saglabājušies, lai varētu veikt detalizētu dentālo analīzi.

133 cilvēkiem bija pastāvīgie zobi, no tiem 46 bija sievietes, bet 87 vīrieši, bet 38 – jaukti, pastāvīgie plus piena zobi. Pieaugušo grupā vidējais vecums bija 35 gadi, vecākais apbedītais bija 50 gadus vecs, jaunākajam ar pastāvīgajiem zobiem bija 14 gadi. Bērnu grupā apbedījumos bija indivīdi, kas vēl nebija sasnieguši gada vecumu, kā arī līdz 12 gadus veci bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!