Čehijā atrastas sena, nezināma pagānu kulta liecības  (9)

Pie Lanijas ciemata, apmēram 50 kilometrus uz dienvidiem no Brno pilsētas, ar metāla detektoru uzieta bronzas sprādze, kurā attēlots pūķis vai čūska, kas ēd vardi. Vēsturnieki noteica, ka priekšmets ir vairāk nekā 1200 gadu sens, izgatavots ap astoto gadsimtu. Sākotnēji čehu pētnieki uzskatīja, ka atrastais artefakts ir unikāls, taču kļūdījās.

Izrādās, pēdējo 12 gadu laikā gandrīz identiski artefakti ar pūķa vai čūskas attēlu, kas aprij vardi, ir atrasti Vācijā, Ungārijā un arī citur Čehijā. Tas ļauj pieņemt, ka šāds aksesuārs norāda uz piederību kādam pagānu kultam, kas bijis izplatīts attiecīgajā reģionā, teikts pētījumā, kas janvārī publicēts žurnālā "Journal of Archaeological Science".

"Es sapratu, ka mums ir darīšana ar iepriekš nezināmu pagānu kultu, kas pastāvēja dažādos Centrāleiropas reģionos agrīnajos viduslaikos, pirms kristietības ienākšanas," teikts Brno Mazarika universitātes Mākslas fakultātes Arheoloģijas un muzeoloģijas katedras vadītāja Jirži Mahāčeka paziņojumā.

"Pūķa vai čūskas motīvs, kas aprij savu upuri, parādās ģermāņu, avāru un slāvu mitoloģijā," viņš norāda. "Šodien mēs varam tikai spekulēt par tā precīzu nozīmi, bet agrīnajos viduslaikos tas garīgā līmenī saistīja dažādas Centrāleiropā dzīvojošas tautas."

Mahāčeks ar kolēģiem salīdzināja pie Lanijas ciema atrasto siksnas sprādzi ar trim citām, kas iepriekš atrastas citās Eiropas valstīs: viena uzieta Ifeldorfā Vācijas dienvidos, apmēram 425 kilometrus uz rietumiem, otra pie Zambekas Ungārijā, 185 kilometrus uz dienvidaustrumiem, bet trešā – pie Novi Bidžovas pilsētas Čehijā, 110 kilometrus uz ziemeļrietumiem. Tās visas izrādījās gandrīz vienādas.

Iepriekš atrasto sprādžu pētnieki uzskata, ka tās izgatavotas Centrāleiropā 7. vai 8. gadsimtā. Pārsvarā šādu aksesuāru nēsājuši avāri – klejotājtauta, kas Eiropā ienākusi no Eirāzijas stepēm un ap sesto gadsimtu apmetusies Karpatu baseinā, mūsdienu Ungārijas teritorijā.

Avāri tur nodibināja savu "hanisti" jeb valsti, kas aizņēma ievērojami platību, un viņu apģērba "modi" pārņēma arī citas šajā reģionā dzīvojošas etniskās grupas, piemēram, slāvi. Avāru haniste pastāvēja apmēram divus gadsimtus.

Rentgena analīze, izpēte ar elektronu mikroskopu un citas metodes parādīja, ka objekti sākotnēji bija klāti ar zeltu. Visas sprādzes izgatavotas no vara, kura rūda iegūta kalnos tagadējās Slovākijas teritorijā. Nedaudz atšķirīga ir Zambekā atrastā sprādze – tā nav bijusi apzeltīta, sakausējumā atrasti arī citi metāli.

Formu analīze, kas balstīta uz virtuāliem 3D modeļiem, liecina, ka dažas sprādzes vai rotājumi varētu būt nākuši no vienas darbnīcas vai izgatavoti no parauga, izmantojot bronzas liešanas metodi ar vaska kausēšanu.

Pētnieki norāda, ka priekšmetu pārsteidzošā līdzība norāda uz "iepriekš nezināmu pagānu kultu, kas agrīnajos viduslaikos apvienoja dažādas izcelsmes populācijas".

Nav zināms, ko nozīmēja čūska vai pūķis un vardei līdzīga būtne, taču zinātnieki atzīmē, ka cīņa ar čūsku vai pūķi ir ļoti izplatīta pagānu radīšanas mītos kā "kontrapunkts starp diviem pretējiem spēkiem, kas pārstāv centrālo kosmogoniskā mīta aktu", savukārt "mijiedarbība" starp čūsku un vardi varētu būt saistīta ar auglības kulta praksi, teikts pētījumā.

Pētnieki atsaucas arī uz baltu un slāvu mitoloģiju, kurā pazemes, mājdzīvnieku un kara dievs Veles/Velnias pārvērtās par čūsku. Slāviem bija arī dieviete Mokoša, kas bija saistīta ar ūdeni. Viņai veltītajā kultā ūdenim un apļveida kustībai bija ļoti liela nozīme. Līdz ar to pastāv iespēja, ka sprādzē attēlots tieši šāds kosmogoniskā un auglības mīta akts, čūskai jeb vīrišķajam spēkam (Veles/Velnias) cīnoties ar sievišķo – vardi jeb Mokošu.