Nāvessods ir tikpat sens, cik cilvēku izpratne par labu un ļaunu. Nav pieņemams atņemt dzīvību un par to nesaņemt sodu. Jau Vecajā Derībā teikts: "Kas cilvēka asinis izlej, tā asinis izlies cilvēks." (1. Mozus grāmata, 9:6)
Arī Babilonijā pazina gan noziegumu, gan sodu – no turienes nāk visiem zināmais teiciens "aci pret aci, zobu pret zobu", kas ierakstīts slavenajos Hamurapi likumos (18. gadsimts pirms mūsu ēras). Izņēmums, protams, bija kari, kad par pretinieka nonāvēšanu tiek gods, ne sods.
Nāvessodu praktizēja Senajā Grieķijā, kur pēc Drakonta likumiem to piesprieda par slepkavību, nodevību, ļaunprātīgu dedzināšanu un izvarošanu, un jau tajā laikā tika diskutēts par soda nežēlību – Platons uzskatīja, ka nāvessodam jābūt tikai pašam galējam līdzeklim, ja nekādi nav iespējams noziedznieku pāraudzināt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!