Var atgriezties cunami, kas senā pagātnē nopostīja Anglijas ziemeļus  (3)

Nogruvums pie kontinentālā šelfa robežas bija iespaidīgs, apmēram 290 kilometru garumā, un radīja spēcīgus cunami viļņus, kas sasniedza 20 metru augstumu un noslaucīja visu savā ceļā. Turklāt burtiskā nozīmē, jo ap to laiku novērots būtisks iedzīvotāju skaita kritums Britu salās. Jorkas un Līdsas Universitāšu zinātnieki nolēma izpētīt, vai šīs divas lietas nav savstarpēji saistītas, un viņu atklājumi pērn publicēti žurnālā "Journal of Quaternary Science".

"Uzreiz pēc Storegas cunami fiksēts būtisks iedzīvotāju skaita kritums," izdevums "Business Insider" citē vadošo pētnieku Patriku Šaroksu. "Taču ar šo cunami saistīts arī aukstais periods, līdz ar to nebija īsti skaidrs, kurš no šiem notikumiem atstājis lielāku iespaidu."

Pētnieki izveidoja datorsimulācijas, kā cunami viļņi varētu būt sasnieguši iekšzemi. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, zinātnieki secina, ka šajā katastrofā gājusi bojā ievērojama daļa iedzīvotāju Anglijas ziemeļu piekrastē, Nortamberlendā.

Zemes nogruvuma izraisītajam cunami bija plašs postījumu areāls – liecības par Storegas cunami atrastas Norvēģijā, Anglijā, Dānijā, Grenlandē un Skotijā, tai skaitā Šetlendas salās. Pie Britu salu krastiem cunami viļņi sasniedza trīs līdz sešu metru augstumu, taču pie Šetlendas salām šaurumi varēja pastiprināt efektu, izraisot līdz pat 19 metriem augstus viļņus.

Par šo kataklizmu nav saglabājušās rakstītas liecības – tolaik rakstības mūsdienu izpratnē vēl nebija. Taču par to skaidri runā nogulas ezeros, lagūnās un citās ūdenstilpēs, kas izveidojušās cunami ietekmē. Milzīgie viļņi noplēsa augsnes virskārtu, taču atnesa arī sev līdz zemi no jūras. Šie slāņi gan ar laiku noārdās laikapstākļu un cilvēku darbības ietekmē, tomēr joprojām var sniegt zinātniekiem norādes par to, cik tālu iekšzemē vilnis ietriecās un cik bieži notikuši līdzīgi gadījumi.

Akmens laikmeta cilvēki, saprotams, nebija sagatavoti šādai katastrofai, jo cunami ir reta parādība Britu salās. Pētījumi rāda, ka mezolītā jeb vidējā akmens laikmetā cilvēki pirms Storegas cunami tādu parādību pat nebija pieredzējuši. Pētnieki uzskata, ka cilvēki būtu varējuši pat iznākt krastā savākt vēžveidīgos, ko atsedza pirmscunami bēgums, kam sekoja jau milzīgie viļņi, kuros aizgāja bojā liela daļa populācijas. Turklāt cunami varētu arī būt iznīcinājis citus pārtikas avotus, piemēram, lazdas, kas novedis pie bada.

Storegas cunami iespējamie modeļi "var rekonstruēt, taču nekad nespēs precīzi atspoguļot pagātnē notikušo", uzsver Šarokss. Tas noticis tik senā pagātnē, tāpēc ir daudz neskaidrību gan par relatīvo jūras līmeņa stāvokli, gan topogrāfiju un zemes līmeņa augstumu.

Citā 2021. gada pētījumā zinātnieki pieļauj, ka cunami varētu būt iznīcinājis pierādījumus par cilvēku dzīvošanu Norvēģijā, Lielbritānijā un citos reģionos. Taču tajā pašā laikā viņi arī atzīmē, ka "palicis ļoti maz arheoloģisko izrakumu ar tiešiem cunami atradņu pierādījumiem", kas apgrūtina novērtēt, "cik lielā mērā katastrofāls šis notikums bija piekrastes kopienām".

Tāpēc ir svarīgi apzināt un izprast katastrofas, kas notikušas iepriekš, pat tik senos laikos kā akmens laikmets. "Līdzīgu notikumu mēroga identificēšana un izprašana ļauj mums paredzēt, kur, kad un kāda mēroga notikumi var atgadīties konkrētajā vietā," saka Šarokss.