"Mīļo onkul! Es tevi stipri mīļi gribu lūgt, lai tu palīdzi man. Mēs esam divi vien, tētiņš mūs sen atstājis un mammīte ir slima, bet es esmu vēl mazs un nevaru maizīti nopelnīt. Man ir tikai 9 gadi, un mammīte raud un saka, ka nevarēšot mani uzaudzināt. [..] Tad esi tu mīļš un palīdzi man uzaugt lielam. Kad es būšu liels, tad es būšu dūšīgs karavīrs un tēvu zemi sargāšu, un būšu dūšīgs strādnieks. Es zinu, ka būsi labs onkulis un palīdzēsi man ar, tu jau visiem palīdzi, gan jau zināsi, kā man ar palīdzēt. Bet par to es tev vienmēr pateikšos. Jānītis Šķilters."
Šādu vēstuli Ministru prezidents Kārlis Ulmanis saņēma 1935. gada oktobrī.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
