Ledus urbumu serdeņi ir ļoti būtiska informācija glaciologiem un klimatologiem. Zinātāju rīcībā tie ir gluži kā laika mašīna, kas ļauj atgriezties tālā pagātnē un gūt priekšstatu par to, kāds klimats tolaik valdījis uz mūsu planētas. Tāpat reizēm tie var pavēstīt arī par konkrētiem notikumiem dabā. Kembridžas Universitātes un Britu Antarktikas pētījumu dienesta zinātnieki nupat vienu šādu notikumu fiksējuši, izpētot simtiem metrus garu ledus serdeni, un tas sevī slēpj brīdinājumu, vēsta vietne "SciTechDaily".
Urbums veikts Rietumantarktīdā 2019. gadā, iegūstot 651 metru garu serdeni. Sadalītu posmos un rūpīgi uzglabātu mīnus 20 grādu temperatūrā, šo serdeni pētnieki nogādāja līdz Kembridžas Universitātes laboratorijām pētīšanai.
Ledus slāņi veidojas pakāpeniski, tostarp tūkstošiem gadu laikā uzkrājoties un sakompaktējoties sniegam. Tādējādi ledū saglabājušies arī gaisa burbulīši un kabatiņas, kas principā ir neskarti tūkstošgadēm senas atmosfēras paraugi. No ledus serdeņu izpētes pētnieki var pateikt gan to, kāda bijusi oglekļa dioksīda un citu gāzu koncentrācija atmosfērā noteiktā laika periodā, gan, analizējot stabilos ūdens izotopus, arī aptuveni aprēķināt temperatūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
