Jaunā pētījumā starptautisks autoru kolektīvs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Brieža vadībā atklāj – pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populāciju sarukumu.
Klimata pārmaiņu ietekmē pavasara iestāšanā laiks no gada uz gadu kļūst arvien agrāks, un līdz ar to dzīvniekiem nākas pielāgoties šīm izmaiņām dabā. Pētījumā autori ievieš plašu pavasara fenoloģijas konceptu, ņemot vērā ne tikai pavasara iestāšanās laiku, bet arī pavasara ilgumu un pavasara iestāšanās laika mainību no gada uz gadu. Šī pieeja palīdz aptvert niansētas klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvnieku populācijām.
Lai noteiktu, kā izmainījies pavasara iestāšanās laiks dažādos Eiropas reģionos pēdējo 40 gadu laikā, zinātnieki izmantoja NDVI (normalizētais veģetācijas indekss) datus, kas iegūti no satelītattēliem un tiek plaši izmantoti, lai novērtētu un mērītu augu zaļuma intensitāti un veselību.
Pētījuma rezultāti parāda, ka pavasara iestāšanā laiks (veģetācijas apzaļumošanās), piemēram, Kurzemē, kļuvis par aptuveni trim nedēļām agrāks nekā tas bija 1980. gadu sākumā, bet visā Eiropā tas izmainījies vidēji par nedaudz vairāk kā 10 dienām.
"Sasaistot notiekošās izmaiņas pavasara fenoloģijā ar novērotajām pārmaiņām 106 dažādu putnu sugu populāciju lielumos Eiropā, atklājās satraucošas saistības. Straujākais populāciju samazinājums vērojams sugām, kas dzīvo Eiropas reģionos ar visstraujāk notiekošajām izmaiņām pavasara fenoloģijā. Turklāt šī saistība ir vēl jo būtiskāka vietās, kur pavasaris atnāk strauji un ir īss, piemēram, Ziemeļeiropā," atklāj Briedis.
Tomēr notiekošās klimata pārmaiņas neatstāj vienlīdz lielu ietekmi uz visām putnu sugām. Jo sevišķi pakļautas klimata pārmaiņu radītam riskam ir tālās distances migranti jeb sugas, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, piemēram, bezdelīgas, brūnās čakstes vai lukstu čakstītes. Pētījuma rezultāti parāda, ka tieši šīm sugām novērojama visciešākā saistība starp notiekošajām fenoloģijas izmaiņām to ligzdošanas vietās Eiropā un populāciju lieluma samazinājumu.
Visticamākais iemesls tam – šīs sugas galvenokārt paļaujas uz ģenētiski ierakstītu informāciju, nevis dabā notiekošo, lai zinātu, kad uzsākt pavasara migrāciju un atgrieztos ligzdošanas vietās Eiropā.
"Notiekot straujām klimata pārmaiņām, šīs sugas nespēj tām pielāgoties pietiekamā ātrumā, līdz ar to veidojas fenoloģiska nesakritība starp šo sugu ligzdošanas laiku jeb brīdi, kad jābaro mazuļi, un barības pieejamības maksimumu dabā," skaidro Bioloģijas institūta pētnieks.
Pētījums arī identificē reģionus Eiropā, kur notiekošās klimata pārmaiņas var radīt vislielākos riskus putnu populācijām nākotnē, īpaši tālās distances migrantiem. Tie ir arktiskie reģioni, kā arī Centrāleiropa un Skandināvijas dienvidi, kur notiekošais fenoloģisko pārmaiņu kopums neizskatās labvēlīgs migrējošiem putniem.
Pētījums ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes atbalstīta projekta, kas tiek izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā. Darbs "Duration and variability of spring green-up mediate population consequences of climate change" publicēts zinātniskajā izdevumā "Ecology Letters".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!