Vēl viena netīkama klimata pārmaiņu blakne – lielāki rijīgo siseņu uzbrukumi

Spēcīgi vēji un lietus var izraisīt plašus un ļoti saskaņotus tuksneša siseņu uzbrukums reģioniem, kas ir pasaules "maizes klētis", liecina jauns pētījums šajā jomā. Turklāt, pateicoties klimata pārmaiņām, rijīgo kukaiņu izplatības areāls var paplašināties par ceturto daļu.

Pētījumā, kas 14. februārī publicēts žurnālā "Science Advances", zinātnieki norāda uz kopsakarību starp liela apjoma sinhroniem siseņu uzlidojumiem un specifiskiem laikaspākļiem.

Šo uzlidojumu masveidīgums ir vairāk nekā iespaidīgs: vienā barā var būt desmitiem miljoni kukaiņu, kas var aptvert 2400 kvadrātkilometrus lielu platību. Šāds uzlidojums vienas dienas laikā spēj iznīcināt tūkstošiem hektāru sējumu, izpostot tik daudz graudaugu, ar ko varētu paēdināt 35 tūkstošus cilvēku.

Visbiežāk šādi uzlidojumi notiek Āfrikas ziemeļos, Tuvajos Austrumos un Āzijā, turklāt nereti kukaiņi vienlaicīgi nolaižas dažādās vietās, radot kaitējumus reģionālā mērogā. Piemēram, 2003. gadā šādi uzlidojumi vienlaicīgi notika Mali, Mauritānijā, Nigērā un Sudānā, kā arī citās valstīs, divu gadu laikā radot 2,5 miljardu dolāru zaudējumus tikai izpostīto sējumu dēļ.

Izprotot, kas pamudina siseņus apsēst laukus, zemnieki varētu paredzēt šādus notikumus, taču zinātnieki norāda uz sarežģījumiem.

Lai identificētu, kas veicina šādu kukaiņu darbību, pētījumā iesaistītie zinātnieki pārskatīja apjomīgu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datubāzi. Tajā bija izsekoti siseņu uzlidojumi 36 valstīs un 35 gadu periodā no 1985. līdz 2020. gadam. Šo informāciju pētnieki apvienoja ar meteoroloģiskajiem datiem par tādiem rādītājiem kā temperatūra, vēja ātrums un nokrišņu daudzums.

Viņi atklāja "spēcīgu saikni starp siseņu uzrašanos un klimatiskajiem apstākļiem", portālam "Live Science" pastāstīja Singapūras Nacionālās Universitātes doktora grāda kandidāts un pētījuma vadošais autors Siņju Li. Meteoroloģiskie dati parādīja, ka siseņu uzlidojumi bieži skāra vairāk nekā vienu valsti vienlaikus un tiem bija tendence sakrist ar intensīviem lietusgāžu un vēja periodiem reģionā.

Viena no versijām ir, ka siseņu olām, kuras tiek dētas zemē, nepieciešams augsts augsnes mitruma līmenis, lai tās attīstītos un izšķiltos, skaidro Li. Spēcīgas lietusgāzes arī veicina augu augšanu, nodrošinot bagātu ražu un citu veģetāciju kā barības avotu jaunajiem siseņiem, kuri pēc tam izaug un baros paceļas debesīs. Savukārt spēcīgi vēji var arī palīdzēt siseņu bariem veikt lielus attālumos un sākt uzlidojumus jaunās vietās.

Jaunais pētījums piedāvā satraucošu nākotnes scenāriju klimata pārmaiņu apstākļos.

Pētnieki modelēja dažādus iespējamos klimata pārmaiņu scenārijus laika posmā no 2065. līdz 2100. gadam, kur zemākas vai augstākas siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu izraisīt mazāku vai lielāku sasilšanu.

"Pat pie samazināšanas scenārija ar dramatisku oglekļa emisiju sarukumu siseņu dzīvotņu skaits joprojām palielināsies vismaz par 5%, un "karstajos punktos" Āfrikā un Āzijā joprojām būs sastopami milzīgi to bari," saka pētījuma līdzautors Sjaogans He, vides inženierijas profesors Singapūras Nacionālajā universitātē. Saskaņā ar parasto klimata scenāriju, paplašināšanās liktu siseņiem iespiesties jaunos, iepriekš viņu neapdzīvotos reģionos, piemēram, Indijas rietumos, Irānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

"Ņemot vērā Āfrikas un Dienvidāzijas kā globālās maizes klēts svarīgo lomu, vienlaicīga siseņu invāzija var izraisīt plašus ražas zudumus ar sekām globālā mērogā," viņš teica.

Zinātnieki cer, ka viņu atklājumi pievērsīs uzmanību siseņu uzlidojumu savstarpēji saistītajam raksturam. Problēmas risināšana reģionāli, nevis katrai valstij atsevišķi varētu palīdzēt zinātniekiem labāk prognozēt siseņu uzlidojumus, lai savukārt varētu sniegt informāciju agrīnās brīdināšanas sistēmām. Tas varētu palīdzēt lauksaimniekiem sagatavoties, piemēram, agri novācot ražu un uzglabājot pārtiku vai pārklājot laukus ar speciāliem tīkliem.