Lielais Barjerrifs, Nāves jūra, Amazones lietusmeži – tie ir tikai daži no dabas objektiem, kuru pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Zināmākie un slavenākie, bet ne vienīgie. Zinātnieki lēš, ka līdz 21. gadsimta beigām liela daļa no tiem būs izzuduši, kas radīs neatgriezeniskas pārmaiņas globālajā klimatā.
Kā jau ne reizi vien esam uzsvēruši, dabas un klimata mainība nav nekas jauns zemes vēsturē. Mūsu planēta piedzīvojusi daudzus ledus laikmetus un katastrofas, kad izmirst un bojā iet teju viss dzīvais uz Zemes, taču katrreiz daba tūkstošiem un miljoniem gadu laikā ir spējusi atdzimt – leģendai par fēniksu ir reāls prototips. Arī šobrīd notiek pārmaiņas, taču tagad savu roku tam esam pielikuši mēs, cilvēki, – vienādojuma jaunais mainīgais, kas iepriekšējās katastrofās nepiedalījās, jo 'Homo sapiens' vēl nebija radies vai arī viņa rokās nebija tik jaudīgu "ieroču".
Lielais Barjerrifs Austrālijā
Kad tiek runāts par klimata pārmaiņu liecībām, vienmēr kā piemēru min Lielo Barjerrifu. Un pelnīti – šī neizsakāmi skaistā vieta un nozīmīgā ekosistēma ir iznīkusi burtiski mūsu acu priekšā. Jā, teritorija ir iekļauta rūpīgi aizsargātajā Lielā Barjerrifa jūras dabas parkā, tur aizliegts makšķerēt un tūrisma iespējas ir, maigi izsakoties, ļoti ierobežotas, taču pret rifa galveno ienaidnieku sargu nav.
Lielo Barjerrifu desmitiem tūkstošu gadu laikā cēluši un veidojuši sīki celtnieki – koraļļu polipi. Kā par nelaimi, šie celtnieki ir ļoti jutīgi pret ūdens temperatūras izmaiņām, un globālā sasilšana novedusi pie tā, ka krāsainais un košais rifs vienkārši izbalē un mirst.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
