Jūras ledus ap Antarktīdu sarucis līdz rekordzemām platībām jau trešo gadu pēc kārtas. Polāro apgabalu un klimata pētnieki bažījās, ka šī ir jaunā normalitāte, kas var ievadīt neapturamu procesu un vēl straujāk veicināt klimata pārmaiņas, vēsta portāls "Live Science".
"Šī ir problēma, kas var ietekmēt ne tikai mūsu, bet arī mūsu bērnu un bērnu bērnu nākotni," bažījas ledāju pētnieks Martins Zīgerts. "Ja Antarktika vairs nevarēs darboties kā planētas dzesētājs, mēs pieredzēsim ļoti strauju sasilšanu. [..] Šis process lielā mērā būs ārpus mūsu kontroles un nelabojams," vietne "Live Science" citē zinātnieku.
2023. gads šajā ziņā bija ārpus jebkuriem rāmjiem. Tik liels jūras ledus platību sarukums Antarktikas ūdeņos nekad iepriekš sistemātisku novērojumu vēsturē nebija fiksēts. Pērn, 2023. gada 21. februārī, tika reģistrēts rekords 46 novērojuma gadu laikā – ledus platība bija sarukusi līdz 1,79 miljonam kvadrātkilometru. Arī gadu iepriekš, 2022. gadā, ledus platība dienvidu puslodes vasaras periodā saruka zem diviem miljoniem kvadrātkilometru. Nu šis rekords atkārtots – šā gada 20. februārī Kolorado Universitātes zinātnieki publiskoja jaunāko monitoringa datus. Ledus platības atkal sarukušas zem diviem miljoniem kvadrātkilometru.
Kopš novērojumu sākuma ar satelītiem 1978. gadā ledus platības ziemas un vasaras periodos pieaugušas un sarukušas relatīvi stabili. Minimumi un maksimumi bija visai prognozējami. Taču pēdējos gados vairs tā nav. "Nekas tāds kā 2023. gadā iepriekš nav piedzīvots. Ledus platības nebija nedaudz zem normas. Tās bija ārkārtīgi izteikti zem normas," datus komentē Monaša Universitātes (Austrālija) pētniece Ariāna Puriča.
Šai ledus segai ir daudz funkciju. Tā ne tikai nodrošina majestātiskajiem imperatorpingvīniem vietu jaunās paaudzes aprūpēšanai, bet arī pasargā Antarktīdas ledājus un siltākām jūras ūdens masām, kā arī daļu Saules enerģijas atstaro atpakaļ kosmosā. Arvien vairāk atsedzoties tumšajiem okeāna ūdeņiem, lielāks daudzums šīs enerģijas tiek absorbēts okeānā kā milzīgā akumulatorā.
Trešo gadu pēc kārtas piedzīvojot šādu bezprecedenta ledus platību minimumu, pētnieki uzskata, ka Antarktikas reģions ieiet jaunā attīstības posmā. Ar laiku vasaras Antarktikā, iespējams, paies pavisam bez jūras ledus, tādējādi šelfa ledāji būs pilnībā pakļauti jūras ūdens ietekmei.
Kā liecina virkne pēdējos gados tapušu pētījumu, šis ir pamats bažām mums visiem. Daļa pētnieku jau ir gaužām pesimistiski noskaņoti. Piemēram, pērn Apvienotās Karalistes Antarktikas pētniecības dienesta zinātnieku pētījums, kas publicēts izdevumā "Nature Climate Change", liecina – vienalga, vai izdosies iegrožot sasilšanu un noturēt to zem pusotra vai divu grādu, vai pat trīs grādu robežai. Ledāju kušana Rietumantarktīdā nu ir sasniegusi tik kritisku punktu, ka vairs nav apturama.
"Izskatās, ka esam zaudējuši kontroli. Ja mēs gribētu saglabāt šo reģionu tādu, kāds tas bijis iepriekš, tad bija jārīkojas jau pirms vairākām desmitgadēm," vietne "Live Science" citēja pētījuma vadošo autori Kaitlinu Notenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
