Jūras ledus ap Antarktīdu sarucis līdz rekordzemām platībām jau trešo gadu pēc kārtas. Polāro apgabalu un klimata pētnieki bažījās, ka šī ir jaunā normalitāte, kas var ievadīt neapturamu procesu un vēl straujāk veicināt klimata pārmaiņas, vēsta portāls "Live Science".
"Šī ir problēma, kas var ietekmēt ne tikai mūsu, bet arī mūsu bērnu un bērnu bērnu nākotni," bažījas ledāju pētnieks Martins Zīgerts. "Ja Antarktika vairs nevarēs darboties kā planētas dzesētājs, mēs pieredzēsim ļoti strauju sasilšanu. [..] Šis process lielā mērā būs ārpus mūsu kontroles un nelabojams," vietne "Live Science" citē zinātnieku.
2023. gads šajā ziņā bija ārpus jebkuriem rāmjiem. Tik liels jūras ledus platību sarukums Antarktikas ūdeņos nekad iepriekš sistemātisku novērojumu vēsturē nebija fiksēts. Pērn, 2023. gada 21. februārī, tika reģistrēts rekords 46 novērojuma gadu laikā – ledus platība bija sarukusi līdz 1,79 miljonam kvadrātkilometru. Arī gadu iepriekš, 2022. gadā, ledus platība dienvidu puslodes vasaras periodā saruka zem diviem miljoniem kvadrātkilometru. Nu šis rekords atkārtots – šā gada 20. februārī Kolorado Universitātes zinātnieki publiskoja jaunāko monitoringa datus. Ledus platības atkal sarukušas zem diviem miljoniem kvadrātkilometru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
