Mikroplastmasa bez pārspīlējuma ir visur. Nesen publicētā pētījumā, ko veikuši Latvijas zinātnieki un kas tostarp izpelnījās starptautisku uzmanību, secināts – mikroskopiskās plastmasas daļiņas pamazām iespiežas arī dziļākos ezeru nogulu slāņos, kas veidojušies pirms masveida plastmasas izplatības. Nav nekāds brīnums, ka tā var būt arī krāna ūdenī. Pagaidām līdz galam vēl nav izprasts, vai un kāda var būt mikroplastmasas ietekme uz mūsu veselību, taču labāk lieki neriskēt. Laimīgā kārtā ir vienkāršs veids, kā krāna ūdeni no tās attīrīt mājas apstākļos.
Par mikroplastmasu parasti uzskata plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par pieciem milimetriem. Taču krāna ūdenī esošās daļiņas, protams, ir daudz mazākas. Ar lielākām galā labi tiek ūdens attīrīšanas sistēmas. Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzīst, ka šobrīd nav pārāk daudz uzticamu pētījumu par to, kā mikroplastmasa var ietekmēt mūsu veselību. Taču, laikam ejot, izsmeļošu pētījumu skaits arvien pieaugs.
Šobrīd dati liecina, ka mikroplastmasas daļiņas izmērā virs 150 mikrometriem pārsvarā tiek izvadītas no organisma. Mazākas daļiņas ierobežotā daudzumā var tikt absorbētas organismā. Toksikoloģiskie pētījumi ar pelēm un žurkām liecina, ka mikroplastmasas nonākšana organismā var izraisīt dažādas negatīvas reakcijas, piemēram, aknu iekaisumu. Tomēr, kā uzsver PVO, šādu pētījumu nav daudz, kā arī tajos dzīvnieki uzņēmuši ļoti lielu daudzumu mikroplastmasas, kas nav īstenībai pietuvināts scenārijs, cilvēkam dzerot krāna ūdeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
