"Šis pētījums ir par "pazudušajām" kāpām – tā ilgu laiku bija mīkla, kāpēc mēs nespējam atrast ģeoloģiskas liecības par tām," Eberistvitas Universitātes vietnē stāsta viens no pētījuma autoriem profesors Džefs Dalers. Majestātiskās, milzīgās zvaigžņu jeb piramīdu kāpas padevušās modernākajām izpētes metodēm un atklāj savus noslēpumus.
Tā dēvētās zvaigžņu kāpas ir milzīgi smilšu sanesumi un savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties formai. Ja no sāna raugoties, tās izskatās gluži kā parastas kāpas, tad skatā no augšas redzams, ka no centrālās virsotnes atzarojas vairākas "rokas", veidojot simbolisku zvaigznes formu vai ko līdzīgu piramīdu šķautnēm. Šādas kāpas sastopamas tuksnešos gandrīz visās pasaules malās – gan Āfrikā, gan Tuvajos Austrumos, arī Ziemeļamerikas un Ķīnas tuksnešos. Novērojumi ar kosmosa zondēm liecina, ka šādas formas sanesumi veidojas arī uz Marsa un pat uz Saturna mēneša Titāna. Tās nereti sasniedz 100 metru augstumu, bet lielākā zvaigznes kāpa Ķīnā ir pat 300 metrus augstāka par apkārtējo vidi.
"Tās ir neparastas lietas, viens no pasaules dabas brīnumiem," par smilšu kalniem priecājas Dalers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
