Tvaitas ledāju mēdz dēvēt par Pastardienas ledāju – tas pēdējos gados aizvien biežāk un biežāk tiek piesaukts kā dramatisks simbols notiekošajām klimata pārmaiņām, un pamatoti. 192 tūkstošus kvadrātkilometru lielais ledājs strauji kūst, un tam var būt tālejošas sekas. Lapzemes Universitātes ledāju pētniekam un ģeoinženierim Džonam Mūram ir grandiozu izmaksu un vēriena plāns, kā to nosargāt, vēsta "Business Insider".
Nesen publicētā pētījumā secināts, ka Pastardienas ledājs tik strauji nav zaudējis ledus masu pēdējo 5500 gadu laikā. Kopš 2000. gada tas zaudējis jau triljonu tonnu ledus. Šī ledāja pilnīga sabrukšana un izkušana pati par sevi paaugstinātu jūras līmeni, taču tam ir arī būtiska loma citu ledāju pasargāšanā, bloķējot silto jūras ūdeņu piekļuvi tiem.
Tas ir viens no galvenajiem ledāju kušanas virzītājiem – siltā, sāļā jūras ūdens plūsma. Tās izskalo un erodē ārējo ledus slāni, kas satur kopā ledājus un pasargā tos no sabrukšanas. Mūra komandai ir grandioza ideja, kā šīs plūsmas ja ne apturēt pilnībā, tad būtiski mazināt to ietekmi uz Pastardienas ledāju. Tie ir milzīgi zemūdens aizkari – ar atsvariem vai citādi pie jūras gultnes piestiprināti vienā galā un ar bojām nostiepti augšup otrā. Šāds aizkars būtu 100 kilometru garumā un bremzētu siltā jūras ūdens piekļuvi Tvaita ledājam, dodot laiku tā ārējai ledus sienai atkal nostiprināties un kļūt biezākai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
