2017. gadā okeāna dzīlēs apmēram 500 kilometrus no Brazīlijas krastiem devās zemūdens peldlīdzeklis. Bieži tie ir no attāluma vadāmi, komandai okeāna dzīlēs notiekošo pieredzot pastarpināti, proti, caur ekrāniem uz kuģa. Taču ne šoreiz. Zemūdenē bija arī paši pētnieki. Ekspedīcijā ievāktie paraugi ļāva šo to jaunu uzzināt par mūsu planētu un tās izmaiņām laika griežos.
Atklājums saistīts ar notiekošo litosfēras plātņu robežzonās. Caurmērā izšķir trīs galvenos tipus. Plātņu robežu zonās tās var uzbīdīties – viena plātne paslīd zem otras. Tās sauc par subdukcijas zonām. Litosfēras plātnes var arī attālināties viena no otras. Šajā procesā veidojas ļoti garas kalnu virknes – tās sauc par vidusokeāniskajām grēdām. Tā var izveidoties pat vairākas paralēlas kalnu grēdas un lielākoties tās ir zem ūdens, kā jau liecina nosaukums. Šeit nereti notiek vulkānu izvirdumi. Visbeidzot ir arī vietas, kur plātnes slīd viena gar otru. Arī šīs vietas ir seismiski ļoti aktīvas, tur bieži notiek zemestrīces. Viena no vislabāk zināmajām ir Sanandreasa lūzums Kalifornijas štatā, ASV.
Saistībā ar ogļskābās gāzes apriti visbiežāk pētītas vidusokeāniskās grēdas un subdukcijas zonas, bet plātņu slīdēšanas zonas – mazāk. Tomēr šīs litosfēras plātņu saskares vietas ir būtiski ģeoloģiski veidojumi uz Zemes. To kopgarums ir ap 48 tūkstošiem kilometru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
