Dzelmē netālu no Taizemes uziet baismīga paskata 'spoku haizivi'

Himeras ir jūras zivis ar skrimšļa skeletu (gluži kā haizivīm), garu un vārpstveidīgu ķermeni, lielām krūšu spurām un ļoti garu, slaidu asti. Astes dēļ tās mēdz dēvēt arī par žurkzivīm (ratfish), kā arī visai baismīgās ārienes dēļ – par "spoku haizivīm". Šīs zivis ir attālas mūsdienu haizivju un raju radinieces. Pirmās liecības par himeru senčiem ir fiksētas pirms vairāk nekā 300 miljoniem gadu. Ieskaitot jaunatklājumu, šobrīd mums zināmas 54 himeru sugas.

Konkrētais eksemplārs – Chimaera supape – atklāta dziļūdens ekspedīcijā 2018. gadā Andamanu jūrā 770 metru dziļumā. Pētniekiem jau tobrīd bija skaidrs, ka tā ir iepriekš neredzēta himeru suga. Taču nu tas ir "iegrāmatots" oficiāli ar publikāciju zinātniskajā izdevumā "Raffles Bulletin of Zoology".

Šī himera nosaukta par godu Supapai Monkolprasitai, Taizemes zinātniecei, kas visu dzīvi veltīja skrimšļzivju pētīšanai. Chimaera supape ir apmēram 50 centimetrus gara, ar platām krūšu spurām, spalvām līdzīgiem veidojumiem gar ķermeni un milzīgu galvu, no kuras garuma trešdaļu aizņem gigantiskās acis. Tās ļauj saskatīt medījumu tumšajā dzelmē, kurā šī zivs mīt – dziļāk par 500 metriem zem jūras līmeņa, kur saules gaisma neiespīd. Konkrētais eksemplārs, kas ar trali izcelts no ūdens, vēl nebija pilnībā pieaudzis. Zināms, ka dažas citas himeru sugas var sasniegt pat divu metru garumu, kaut lielu daļu no tā veido smailā, vijīgā aste.

Himeras pārsvarā mitinās uz okeāna grēdu un dziļjūras grēdu nogāzēm, pārtiekot no nelieliem dzīvniekiem – vēžveidīgajiem, moluskiem un tārpiem. Kas šo atradumu padara vēl interesantāku – konkrētajā reģionā himeras ir reti sastopamas, vietnei "Live Science" komentēja pētījuma vadošais autors Deivids Eberts.