Lai arī šie kukaiņi arvien plašāk izplatās Eiropā, Francija sola, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs šovasar sportistus un viesus neapgrūtinās bīstamie Āzijas tīģerodi (Aedes albopictus), raksta specializētais portāls "Inside The Games".
Pēdējo 20 gadu laikā Āzijas tīģerodi ir parādījušies vairākās Eiropas valstīs, ieskaitot Franciju. Šie asinssūcēji ir diezgan bīstami, jo pārnēsā vīrusus, kas var izraisīt tādas slimības kā Denges drudzi, Čikuguņjas drudzi un Zikas vīrusslimību, kas gandrīz "norāva" Riodežaneiro olimpiskās spēles 2016. gadā.
Šo tropiem raksturīgo odu arvien tālāko virzīšanos uz ziemeļiem ietekmē klimata pārmaiņas, turklāt tie iemācās pielāgoties vēsākiem klimatiskajiem apstākļiem. Šobrīd vienīgais Francijas reģions, kur nav konstatēti šie kukaiņi, ir Normandija.
Eksperti brīdina, ka tīģeroda kodums var novest pie tā, ka sportists nespēj piedalīties spēlēs, bet skatītāji – apmeklēt sacensības. "Ja jums ir Denges drudzis, varat pat nedomāt par barjerskriešanu. Spēļu rīkotājpilsētai un jo īpaši olimpiskajam ciematam ir jābūt brīvam no odiem," saka Francijas Attīstības pētniecības institūta profesors, ģenētiķis Didjē Fontenije.
Veselības aizsardzības iestādes ir apņēmušās pastiprināt uzraudzību attiecībā uz draudiem, ko rada šie odi. Francija pagājušajā gadā ziņoja par 45 tropu drudža gadījumiem, kas saistīti ar vīrusa pārnešanu vietējā mērogā. Tīģerodi vislabāk jūtas pilsētu teritorijās, kur ir pietiekami daudz stāvoša ūdens olu dēšanai.
Fontenije norāda, ka "80% problēmu tiktu atrisināti ", ja varētu likvidēt šos stāvošos ūdeņus. Tāpat daudz ko atrisinātu arī pilsoņu atbildīga rīcība, neturot mājās traukus ar sastāvējušos ūdeni un izlejot to, kas palicis puķu podos, apakštasītēs un citviet. Efektīvi būtu arī repelenti, pretodu tīkli un organiskie insekticīdi, ko izmanto kāpuru iznīdēšanai.
Specializētais uzņēmums "Biogents", ar ko noslēgts līgums par Marseļas jahtu piestātnes aizsardzību burāšanas sacensību laikā, aprīlī plāno uzstādīt 15 lamatas vienu hektāru plašās "zaļās, ēnainās un mitrās zonās".
Cīņa pret tīģerodiem ir kļuvusi par plaukstošu nozari. Francijas uzņēmums "Qista" pēdējo desmit gadu laikā ir uzstādījis aptuveni 13 000 pretkukaiņu sistēmu 26 valstīs. Pētnieki arī pēta kukaiņu DNS modifikāciju un sterilizācijas iespējas, lai samazinātu odu iespēju vairoties.