Jau dažus pēdējos gadus zinātnieki ik pa laikam brīdina, ka vulkāns, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu aizspēra pa gaisu pusi salas, atstājot milzīgu krāteri un izveidojot mūsdienās esošo salu arhipelāgu Kiklādu salu ķēdē Egejas jūrā, drīzumā atkal var nest postu. Un tas var notikt visai negaidīti, liecina jauns pētījums, kas publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience".
Santorines sala ir daļa no tā, kas palicis pāri šajā kataklizmiskajā eksplozijā ap 1600. gadu pirms mūsu ēras. Tā no augšas atgādina ne pārāk izdevušos pīrāgu vai pusmēnesi ar līci pa vidu. Ūdeņi slēpj vulkāna kalderu. Tā sauc vulkāna krātera padziļinājumu, kas radies eksplozijas rezultātā. Pati Santorine ir tūristu iecienīta, un pamatoti – salai raksturīgās baltās ēkas izskatās tiešām krāšņi uz tirkīzzilās Egejas jūras fona.
Vēl viens izvirdums notika 726. gadā mūsu ērā. Ne tuvu tik postošs kā eksplozija, kas izveidoja šo salu tādu, kāda tā izskatās mūsdienās, bet aizvien pamatīgs. Un jauna izpēte atklāj, ka tas bijis daudz spēcīgāks nekā iepriekš uzskatīts. "Vēsturiskas liecības min, ka 726. gada vasarā jūra Santorines kalderā burtiski sāka vārīties, līdz pacēlās melni dūmi un sākās izvirdums," raksta darba autori. Lieli pumeka bloki tika izsviesti no vulkāna krātera tādā daudzumā, ka aizņēma milzu platības un pat tika līdz Maķedonijas un Mazāzijas krastiem 400 kilometru attālumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
