Jau dažus pēdējos gadus zinātnieki ik pa laikam brīdina, ka vulkāns, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu aizspēra pa gaisu pusi salas, atstājot milzīgu krāteri un izveidojot mūsdienās esošo salu arhipelāgu Kiklādu salu ķēdē Egejas jūrā, drīzumā atkal var nest postu. Un tas var notikt visai negaidīti, liecina jauns pētījums, kas publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience".
Santorines sala ir daļa no tā, kas palicis pāri šajā kataklizmiskajā eksplozijā ap 1600. gadu pirms mūsu ēras. Tā no augšas atgādina ne pārāk izdevušos pīrāgu vai pusmēnesi ar līci pa vidu. Ūdeņi slēpj vulkāna kalderu. Tā sauc vulkāna krātera padziļinājumu, kas radies eksplozijas rezultātā. Pati Santorine ir tūristu iecienīta, un pamatoti – salai raksturīgās baltās ēkas izskatās tiešām krāšņi uz tirkīzzilās Egejas jūras fona.
Vēl viens izvirdums notika 726. gadā mūsu ērā. Ne tuvu tik postošs kā eksplozija, kas izveidoja šo salu tādu, kāda tā izskatās mūsdienās, bet aizvien pamatīgs. Un jauna izpēte atklāj, ka tas bijis daudz spēcīgāks nekā iepriekš uzskatīts. "Vēsturiskas liecības min, ka 726. gada vasarā jūra Santorines kalderā burtiski sāka vārīties, līdz pacēlās melni dūmi un sākās izvirdums," raksta darba autori. Lieli pumeka bloki tika izsviesti no vulkāna krātera tādā daudzumā, ka aizņēma milzu platības un pat tika līdz Maķedonijas un Mazāzijas krastiem 400 kilometru attālumā.
Būtu ļoti žēl, ja ar šo paradīzes stūrīti zemes virsū notiktu kas nelāgs.
Vēsturiskās liecības nav vienīgais informācijas avots par 726. gada izvirdumu. Par to liecināja arī plāns pumeka slānis uz vienas no kalderas centrā esošajām salām. Tas bija vienīgais taustāmais pierādījums šim pirms 1300 gadiem notikušajam izvirdumam. Taču nepilnīgs. Pētnieki ar kuģi devās līcī un laida lejā urbšanas iekārtu, lai paņemtu jūras dibena paraugus dažādās vietās ap atveri, pa kuru 726. gadā vulkāns spļāva ārā pelnus un izkusušos iežus. Šie urbumi atklāja daudz biezāku pumeka un pelnu slāni. Pētnieki aplēsa, ka vulkāns tolaik ūdenī un gaisā izmetis 3,1 kubikkilometru materiāla. Tas ir ekvivalents apmēram miljonam olimpiskajiem standartiem atbilstošu peldbaseinu tilpumam, raksta vietne "Live Science".
Ja iepriekš uzskatīts, ka šis izvirdums vulkānu eksplozivitātes indeksā ierindojas trešajā vai varbūt ceturtajā kategorijā, tad jaunais pētījums apliecina, ka tas bijis vismaz piektās kategorijas izvirdums, proti, tāds, kurā izmešu apjoms ir no viena līdz desmit kubikkilometriem. Nākamās kategorijas izvirdumos gaisā nonāk jau no 10 līdz 100 kubikkilometriem, un pēdējais šāds izvirdums notika 1991. gadā Filipīnās, kad plosījās Pinatubo (attēlā).
Santorines apkārtnē pēdējais izvirdums reģistrēts 1950. gadā, un tas bija pavisam neliels. Kopš tā laika vulkāns dusējis kluss, ja neskaita nelielas aktivitātes pazīmes 2011. un 2012. gadā. Tas arī būtu sagaidāms. Kā norāda pētnieki, pēc tik grandioziem izvirdumiem kā 1600. gadā pirms mūsu ēras notikušais, parasti seko ilgstošs klusuma un "atjaunošanās" periods.
Taču jaunie dati par 726. gadā notikušo izvirdumu liecina, ka vulkāns ar spēcīgu blīkšķi var pamosties arī šajos it kā klusuma periodos. Izvirdums, kas vulkānu eksplozivitātes indeksā ierindojas piektajā kategorijā, ir pavisam nopietna lieta un pielīdzināms pirms dažiem gadiem notikušajam Tongas izvirdumam.
"Līdzīgs izvirdums mūsdienās nozīmētu ne tikai nopietnas briesmas Santorines un kaimiņu salu iedzīvotājiem, bet nepaliktu bez sekām arī plašākā Vidusjūras reģionā," brīdina darba autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
