Rīgā šobrīd aizvien gaisa kvalitāte vērtējama kā ļoti slikta – dūmakainas debesis un liela PM10 daļiņu koncentrācija gaisā. To galvenokārt rada no Sahāras atnestie putekļu mākoņi. Zināma ietekme bijusi arī bioatkritumu dedzināšanai, cilvēkiem izmantojot siltās brīvdienas dārza darbiem un grilēšanas sezonas atklāšanai. Dažviet – tostarp Ventspilī – gan gaisa kvalitāte spēji uzlabojusies, bet Rīgā tā aizvien ir slikta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Kas ir PM10 piesārņojums un ko tas var nodarīt?
Ar PM apzīmē gaisā suspendētās cietās daļiņas (particulate matter), bet skaitlis 10 norāda uz to izmēru. Šajā gadījumā ir runa par daļiņām, kam diametrs mazāks par 10 mikrometriem jeb metra miljonajām daļām. Šo piesārņojumu veido gan pēc fizikālajām, gan ķīmiskajām īpašībām dažādu daļiņu sajaukums. Kā norāda Veselības inspekcija, daļiņas var tikt tieši emitētas gaisā (primārais PM) un var veidoties atmosfērā no gāzveida prekursoriem – sēra dioksīda, slāpekļa oksīdiem, amonija un ne-metāna gaistošiem organiskiem savienojumiem (sekundārie PM). Primārie PM un prekursoru gāzes var būt gan antropogēnas (saistītas ar cilvēku darbību), gan dabīgas izcelsmes.
Cik kaitīgs ir šāds piesārņojums
Pie sliktas un ļoti sliktas gaisa kvalitātes jāsāk uzmanīties arī tiem iedzīvotājiem, kam nav īpašas jutības pret šādu piesārņojumu – ieteikums ir samazināt intensīvas aktivitātes ārā, ja rodas tādi simptomi kā klepus, iekaisis kakls un iekaisušas acis. Savukārt jutīgām iedzīvotāju grupām pie sliktas gaisa kvalitātes arī bez simptomu parādīšanās būtu jāapsver iespēja samazināt fiziskas aktivitātes ārpus telpām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
