Ja bojā aizies bites, drīz pa pēdām sekosim arī mēs, cilvēki. Vismaz tā vēsta brīdinoši virsraksti, kas laiku pa laikam parādās plašsaziņas līdzekļos saistībā ar bažām par bišu populāciju labklājību. Klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums, ekosistēmu sagraušana un plašs pesticīdu lietojums lauksaimniecībā varot iezvanīt bišu bojāeju. Cik bīstama mūsu eksistencei būtu šāda globāla bišu apokalipse – to podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidro entomologs Jānis Gailis, kas kukaiņus pēta jau vairāk nekā 20 gadus.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors Jānis Gailis kukaiņu pētniecībai pievērsies, būdams vēl vidusskolnieks. Taču kopš 2019. gada viņa interešu lokā ir arī tieši Latvijas bišu pētniecība.
Tātad – bites nereti tiek minētas kā viens no indikatoriem planētas veselībai. Runa gan nav tikai par medus bitēm, ko turam stropos. Eiropā vien ir simtiem dažādu bišu sugu. Turklāt, kā liecina pēdējo gadu pētījumi, pamats bažām ir arī par kukaiņu labklājību vispār. Ja izmiršot bites, tad gals pienāks arī cilvēkiem. Vai tiešām?
Nedaudz pārspīlēts būs, taču šajā apgalvojumā ir arī liela daļa patiesības, spriež Jānis Gailis.
"Bites un citi kukaiņi, kas veic apputeksnēšanu, patiesībā nodrošina mūs ar lielu daļu pārtikas. Ja nebūs apputeksnētāju, var izzust liela daļa augu, kurus mēs ēdam vai kurus ēd tie lopiņi, kurus mēs gribam ēst. Šī barības ķēde trūkst pušu. Ja pazūd bites un citi apputeksnētāji, civilizācija var nonākt diezgan lielās sprukās."
Tas būtu kā domino efekts, un bišu izmiršana ietekmētu daudzus jo daudzus aspektus. Diez vai cilvēce pilnībā aizietu bojā, bet neko labu bišu izmiršana mums nesolītu.
Vairāk par bitēm klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības". Kopā ar Jāni Gaili un urbāno biškopi Valdi Janovu noskaidrojam, vai medus ir vienkārši cukurs ar labāku mārketingu, vai Vecrīgā ievākts medus garšo pēc rumkolām, cik liela problēma biteniekiem Latvijā ir lāči un kā labāk tikt galā ar bišu dzēlienu sekām. Ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT sadarbībā tapušo epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
