Jūras kraukļi posta Baltezera salas; tos mēģinās aizbiedēt

Zemgales pilsētas jau gadiem cīnās ar krauķu kolonijām, tikmēr Baltezera salas iecienījuši jūras kraukļi, kas nodara daudz lielāku postu. Mazā sala jau pilnībā iznīcināta. Cietusi ne vien zemsedze, bet arī lielie koki, jo jūras kraukļu ekskrementi satur daudz fosfora un slāpekļa.

"Jūras kraukļiem galvenais ir barības bāze. Šeit ir jūras tuvums, šeit ir ezers. Viņu galvenā barība ir zivis. Tur, kur ir barība, tur parādās jūras kraukļi, varbūt tāpēc Zemgalē vairāk ir krauķi, bet šeit, zivju tuvumā, jūras kraukļu kolonijas," skaidro DAP pārstāvis Artūrs Jansons. Tagad jūras kraukļi jeb kormorāni iznīcināto salu pametuši un pārcēlušies uz Liepu salu, kur savītas vismaz simts ligzdas.

Liepu salā Baltezerā dzīvo ap 200 jūras kraukļu. Ja tie netiks izdzenāti, nokaltīs visi koki. Viss dzīvais uz salas dažu gadu laikā aizies bojā. Kā stāsta vietējo iedzīvotāju pārstāvis Aivars Dundurs, kormorāni Liepu salā mīt jau trešo gadu. Iedzīvotāji trauksmi gan cēluši, ne tik daudz sargājot dabas vērtības, kā ainavu.

DAP negrib pieļaut šīs salas iznīcināšanu, tāpēc pieņemts lēmums no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam regulāri traucēt salas iemītniekus. Divdesmit putnus būs atļauts arī nošaut.

"Atšķirība starp to salu un šo, ko tagad aizņēmuši jūras kraukļi, ir tā, ka šī sala ir vērtīgs biotops. Te ir vecie platlapju meži. Tā sala, kas aizgājusi postā, bija ar nosacīti nevērtīgām alkšņu audzēm. No dabas vērtību viedokļa tās salas atdošana jūras kraukļiem nebija tik traģiska," spriež Jansons.

Mēģinājumi kormorānus aizbiedēt jau esot bijuši – izmantoti gan gaismas stari, gan skaņas –, taču putni neesot baidījušies. Vai šoreiz izdosies, rādīs laiks.