Vēl priekšā dažas nedēļas ar vēsu laiku un varbūt pat sniegu, taču pavisam drīz jau pavasaris būs klāt. Cilvēki ies dabā, iekops dārzu, baudīs dzērienus terasēs, un līdz ar to nāksies atkal rēķināties ar lapsenēm dzērienu glāzēs vai pūzni saimniecības ēkā. Tautas metode pēc bites vai lapsenes dzēliena ir uzreiz ķert pēc melnzemes pikas un to likt klāt brūcei. Taču gan biškopis, gan entomologs un bišu pētnieks podkāstā "Zinātne vai muļķības" brīdina – tā labāk gan nedarīt.
Ir pat mīts, ka varot un vajagot no koduma vietas izsūkt indi. "Izsūkt nevarēs. Ja nu vienīgi tad brūci uzšķērst, lai kārtīgi nāk ar strūklu ārā asinis, bet tad iztecēs asinis, un nekādas jēgas no sūkšanas nebūs," pajoko Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes loceklis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors Jānis Gailis.
Kāpēc pie brūces mēdz likt zemi? Galvenā funkcija ir vienkārši kā aukstuma komprese. "Zeme ir vēsa. Tas var mazināt tūsku un sāpes," skaidro Gailis. "Bet pliku zemi pie brūces likt klāt... jāsaka kā Dagnijai nevīstošajā filmā par limuzīnu Jāņu nakts krāsā: "Trakie, tur tak mikrobi!" Labāk pielikt klāt ledu. Ja nav citas iespējas, zemi var ielikt tīrā kreklā un pielikt pie koduma vietas caur to kreklu, lai brūcē netiek iekšā infekcija," iesaka pētnieks.
Interesantu metodi no pieredzējušiem biškopjiem dzirdējis Valdis Janovs. Viņš atgādina, ka pēc bites dzēliena vispirms jāizņem ārā dzelonis ar indes maisiņu. "Nav vēlams to atstāt iekšā, jo tas maisiņš turpinās pumpēt indi." Otrkārt, kā ieteikuši vecie biškopji, vajagot likt klāt tikko sagrieztus ķiplokus. Taujājam, vai strādā un ir lietderīgi? Janovs norāda, ka svarīgi jau arī, kur bite iedzēlusi. Ja plakstiņā, tad ķiploku acī diez vai būtu prātīgi smērēt. Viņš pats šo metodi izmēģinājis, un rezultāti ir dažādi. Dažreiz uzpampstot, dažreiz nē.
Bites dzeļ vienreiz un pēc tam iet bojā. Taču lapsenes var dzelt vēl un vēl. Tāpēc ne vienmēr pēc dzēliena koduma vieta pietūks. Gailis skaidro, ka lapsene varbūt pirms kāda brītiņa sadzēlusi citu cilvēku, tāpēc inde vēl nav atražojusies. Šajā gadījumā kukainis var sadzelt, bet nekādu lielu sāpju vai būtiska pietūkuma nebūs.
Vairāk par bitēm klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības". Kopā ar Jāni Gaili un urbāno biškopi Valdi Janovu noskaidrojam, vai Vecrīgā ievākts medus garšo pēc rumkolām un vai medu var likt klāt ļoti karstai tējai, nezaudējot vērtīgās vielas. Iztaujājām ekspertus arī par to, cik liela problēma biteniekiem Latvijā ir lāči un vai bišu bojāeja nozīmētu pastardienu arī cilvēcei.
Ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT sadarbībā tapušo epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
