Lai arī sākotnēji tika noteikts, ka 2021. gadā Jukatanas pussalas piekrastē atklātais zilais caurums ir otrs dziļākais pasaulē aiz "Pūķa cauruma" Dienvidķīnas jūrā, jaunākie mērījumi rāda, ka līdera lauri nu jau pāriet "meksikāņa" pusē, raksta vietne "Live Science".
Jauni mērījumi liecina, ka "Taam Ja" zilais caurums, kas atrodas Četumalas līcī pie Jukatanas pussalas dienvidaustrumu krasta, stiepjas vismaz 420 metrus zem jūras līmeņa, turklāt pētnieki joprojām nav sasnieguši tā dibenu. Tas ir jau par 146 metriem dziļāks nekā zinātnieki sākotnēji dokumentēja, kad pirmo reizi atklāja šo zilo caurumu 2021. gadā, un par 119 m dziļāks nekā līdzšinējais rekordists – 301 metrus dziļais "Sansha Yongle" jeb "Pūķa caurums" Dienvidķīnas jūrā.
"2023. gada 6. decembrī tika veikta niršanas ekspedīcija ar akvalangu, lai noteiktu vides apstākļus "Taam Ja" zilajā caurumā," teikts pētījumā, kas 29. aprīlī publicēts žurnālā "Frontiers in Marine Science".
Ekspedīcijas laikā pētnieki veica mērījumus ar vadītspējas, temperatūras un dziļuma profilētāju – ierīci ar zondu komplektu, kas reāllaikā nolasa un pārraida ūdens īpašības. Dati atklāja, ka "Taam Ja" zilais caurums ir "pasaulē dziļākais zināmais zilais caurums, kura dibens joprojām nav sasniegts", teikts pētījumā.
Profilētājs zilajā caurumā iezīmēja arī dažādus ūdens slāņus, tostarp slāni zem 400 metru dziļuma, kurā temperatūras un sāļuma apstākļi atgādināja Karību jūras un tuvējo piekrastes rifu lagūnu apstākļus. Tas liecina, ka "Taam Ja"var būt savienots ar okeānu ar neredzamu tuneļu un alu tīklu.
Sākotnējie mērījumi tika veikti, izmantojot eholoti – instrumentu, kas sūta skaņas viļņus lejup un mēra ātrumu, ar kādu tie atgriežas, lai aprēķinātu attālumu. Tomēr zilajos caurumos šādiem atbalss zondēšanas paņēmieniem ir ierobežojumi ūdens blīvuma svārstību un katra cauruma neparedzamās formas dēļ, kas var nebūt pilnīgi vertikāla.
"Maksimālā dziļuma apstiprināšana nebija iespējama instrumentu ierobežojumu dēļ zinātnisko ekspedīciju laikā 2021. gadā," norāda pētnieki.
Arī nesenajā darbā izmantotais CTD instruments neatrada zilā cauruma dibenu, jo tas varēja darboties tikai līdz 500 metru dziļumam. Zinātnieki nolaida profilētāju līdz šai atzīmei, taču piestiprināto kabeli varēja ietekmēt zemūdens straumes vai tas uzdūries uz kādas dzegas, kas apturēja ierīci 420 metru dziļumā, liecina pētījums.
Tālāk zinātnieki plāno "izskatīt "Taam Ja" maksimālo dziļumu un iespējas apzināt daļu no zemūdens sarežģītās un potenciāli savstarpēji saistītas alu un tuneļu sistēmas", raksta pētnieki. Turklāt zilā cauruma dziļumos varētu būt arī interesanta bioloģiskā daudzveidība, kas jāizpēta, viņi piebilst.
Zilie caurumi ir ar ūdeni piepildītas vertikālas alas vai iegrimes jeb kritenes, kas atrodamas piekrastes reģionos, kur pamatieži sastāv no šķīstoša materiāla, piemēram, kaļķakmens, marmora vai ģipša. Kritenes veidojas, kad ūdens izsūcas cauri akmeņiem, izšķīdinot minerālus un paplašinot plaisas, kas galu galā izraisa iežu sabrukšanu.
Slaveni šī dabas fenomena piemēri ir zilais caurums Bahamu salās, Dahabas zilais caurums Ēģiptē un Lielais zilais caurums Belizā.
"Taam Ja" maiju valodā nozīmē "dziļi ūdeņi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
