Pirmās siltās nedēļas. Cilvēki brīvajā laikā rosās ārā – strādā dārzā, rīko grila ballītes, iet pārgājienos. Un no dabā gājējiem šogad odi patraucē ne pa jokam. Vietnē "X" lietotāji stāsta, ka odu šogad ir īpaši daudz, turklāt pat pludmalē pie jūras, kur ierasti saulē un vējā var aizbēgt no sīcošajiem asinssūcējiem. Kāpēc šogad tik daudz un vai to var prognozēt?
Podkāstā "Zinātne vai muļķības" par odiem, ērcēm un citiem Latvijas kodējiem iztaujājām Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecāko entomologu Uģi Piterānu.
To, cik daudz šosezon būs odi, tiešām var prognozēt jau pavasarī. Jāvēro norises dabā. "Odu kāpuri attīstās ūdenī. Tiem labvēlīgi apstākļi ir silti un mitri pavasari. Kad ilgi saglabājas augsts ūdens līmenis, kā tas vietām bija šogad. Cilvēki, kas bija pie Lubāna ezera, teica, ka tur tik augsts ūdens līmenis tik vēlu sezonā parasti nav. Tas nozīmē, ka ir applūduši arī meži, pļavas. Parādās mitras ieplakas. Odu kāpuri attīstās ne tikai pastāvīgajās ūdens tilnēs, bet daudz šādās periodiski izžūstošās tilpēs," skaidro entomologs.
Ja pavasaris ir ļoti sauss, tad vasarā odu parasti ir mazāk. Piemēram, vietām Kurzemē pēc sausiem pavasariem odu var nebūt gandrīz nemaz. Taču ir arī vietas, kur tie būs vienmēr, kā jau pieminētajā Lubāna mitrājā. Katru reizi, kad turp jādodas ekspedīcijā, pētnieki jau morāli sagatavojas vērienīgam odu uzlidojumam.
Šoziem, kad vairākas dienas pēc kārtas piedzīvots pamatīgs kailsals un temperatūra noslīdēja līdz mīnus 30 grādu atzīmei, daļa cilvēku cerēja, ka vismaz vasarā nebūs daudz "mošķu" – tie izsalšot. Toreiz Uģis Piterāns "Delfi Life" gan komentēja, ka šādas cerības nav diez ko pamatotas. Kaut mums zobi klabēja un apkure tika "uzgriezta" uz maksimumu, kopumā kailsala periods nebija tik garš, lai būtiski ietekmētu bezmugurkaulnieku ziemošanu.
Drīz pēc tam uzkrita kārtīga sniega kārtiņa, kas visām ziemojošām radībām kalpo kā silta sega. "Aukstums viens pats var ietekmēt, ja ir ekstremāli laikapstākļi – kailsals un zem -30 grādiem. Taču parasti visgrūtākais periods tiem ir nepastāvīgi laikapstākļi. Pie maziem plusiem (0 vai +1 grāda pēc Celsija) tie vēl neatmostas, taču citreiz februārī atnāk ātrāks pavasaris, pēc kura atkal uznāk liels aukstums – šādas temperatūras svārstības nepatīk nevienam. Īpaši, ja kāds jau paspējis pamosties, jo pēc tam var nepaspēt vai nepietikt enerģijas, lai atkal ieslīgtu ziemas miegā." Taču rādās, ka šī ziema kukaiņiem bijusi saudzīga, bet pavasaris – labvēlīgs. Odu ir daudz pat pludmalē pie jūras.
Ja esi viens no tiem cilvēkiem, kurus odi labprāt "ēd", noteikti izmēģinātas vairākas metodes to atbaidīšanai. Kas strādā vislabāk? Vai ir arī kāda tautas metode, kas iedarbojas? Lūdzām entomologam vērtēt klausītāju iesūtītos risinājumus – sākot no maltas kafijas dedzināšanas un aromātiskajām svecēm, līdz pat dažādām ietaisēm, kas emitē cilvēkiem nedzirdamu, bet odiem it kā nepatīkamas frekvences skaņu.
Cik droši cilvēkam ir veikalos nopērkamie repelenti ar augstu DEET saturu? Vai Latvijā ir kādi reģioni, kur ērces ir izteikti vairāk? Un kad būs vakcīna pret laimboreliozi? Vai pēc katras ērces piesūkušās ir jāskrien ērce nodot laboratorijā analīzēm, un pašam jātrauc pie infektologiem? Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video ierakstu vietnē "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
