Ne tikai infrastruktūra un cilvēki ir tie, kas cieš Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā. Karadarbība ietekmējusi arī dzīvo dabu, tostarp apdraudētas sugas, vēsta britu izdevums "The Guardian".
Katru pavasari vidējie ērgļi (Clanga clanga) mēro tālu ceļu no siltajām zemēm uz ligzdošanas vietām Baltkrievijas dienvidos. Mātītes lido no pārziemošanas "kūrorta" Grieķijā, bet tēviņi ierodas no Āfrikas austrumiem. Pētnieki 2017. gadā vairākus desmitus ērgļu aprīkoja ar GPS raidītājiem, lai izsekotu to migrācijas ceļiem. Tobrīd vēl neviens neparedzēja, kas notiks nepilnus piecus gadus vēlāk.
2022. gada februārī Krievija sāka savas agresijas nākamo fāzi un vairākos virzienos iebruka Ukrainā. Nu dati rāda, ka uz to reaģējuši arī dzīvnieki. Karš būtiski izmainījis arī ērgļu migrācijas ceļus un paradumus. Salīdzinot ērgļu maršrutus 2022. gada martā un aprīlī ar maršrutiem, ko tie izvēlējās laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam, skaidri redzams, ka putni metuši līkumu ap konflikta zonām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
