Kārtējā reize, kad cilvēka iejaukšanās dabas procesos novedusi pie problēmām. Amerikas Savienoto Valstu fermeri nu jau pamatoti bažījas par supercūku invāziju no Kanādas. Kas tās ir un kā tikušas pie šī nosaukuma?
Mums tik pazīstamā mežacūka (Sus scrofa) Ziemeļamerikā ir invazīva suga. Par postījumiem, ko mežacūkas spēj nodarīt kultūraugiem, lieliski zinās stāstīt arī Latvijas zemnieki. Taču ASV situācija var kļūt vēl sarežģītāka. Tās nav vis parastas mežacūkas.
ASV cūkas ieviesa jau 16. gadsimtā, lai nodrošinātu kolonizatorus ar pārtiku. Mežacūkas nav "iezemietes" arī Kanādā. Tur gan tās ieveda daudz vēlāk – pagājušā gadsimta 80. gadu beigās – audzēja gaļai un medībām. Kā liecina Kanādas Invazīvo sugu padomes sniegtā informācija, šīs industrijas pīķī mežacūkas audzēja aptuveni 200 fermeri, bet cūku skaits sasniedza 36 tūkstošus. Taču pieprasījums pēc mežacūku gaļas nebija tik liels kā cerēts, tāpēc 90. gados daļa fermeru cūkas vienkārši palaida savvaļā ar domu, ka tās skarbo Kanādas ziemu tāpat nepārdzīvos. Kā viņi maldījās!
Floridas Universitātes savvaļas dzīvnieku ekoloģijas pētnieks un asociētais profesors Markuss Lešlijs 2019. gadā vietnē "The Conversation" raksta: "Kanādas mežacūkas ir unikālas, jo cilvēki tās mērķtiecīgi krustoja, lai izaudzētu lielākas un pret aukstumu izturīgākas nekā radinieces uz dienvidiem, ASV. Šis īpašību kopums arī tām izpelnījās titulu "supercūkas". Pieaugušas Kanādas mežacūkas svars var sasniegt pat 220 kilogramus, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā tipiskai mežacūkai ASV, liecina 2022. gadā veikts pētījums."
Mežacūkas ASV jau šobrīd nodara vērā ņemamus postījumus. Daļa ekologu uzskata, ka būtiskākus nekā Eirāzijā, kur mežacūkas ir vietējā suga. Ja runā par ekonomisko kaitējumu, tas tiek lēsts 2,5 miljardu dolāru apmērā gada griezumā. Taču ne mazāk būtisks ir kaitējums vietējām ekosistēmām. "Cūkas ēd pilnīgi visu, ko ēd citi dzīvnieki. Tikai cūkas to apēd pirmās. Tad tās apēd arī citus dzīvniekus. Tās ēdīs jebko, kur ir kalorijas," rukšu negausību kādā no Lešlija un kolēģu veiktajiem pētījumiem skaudri vērtējis vietējais fermeris. Kaut 90% no to uztura veido augu valsts barība, tās tik tiešām nesmādē arī mazus dzīvniekus, piemēram, grauzējus, čūskas, putnus, abiniekus, arī gliemenes un jebko no dzīvnieku pasaules, kam tiek klāt.
Saskačevanas Universitātes (Kanādā) pētnieks Raiens Bruks ar kolēģiem pētījis Kanādas supercūku migrāciju. Aprīkojot 22 savvaļas cūkas ar GPS raidītājiem, to atrašanās vieta izsekota 13 mēnešu garumā. Dažas no cūkām tika vaļā no saviem raidītājiem, bet datu vākšanas periodā iegūta pilnīga informācija par 10 cūku pārvietošanos. "Rezultātā no nekonkrētām bažām par to, ka šīs cūkas varētu šķērsot Kanādas–ASV robežu, mums jau ir ļoti detalizētas kartes, kurp tās varētu pārvietoties un izveidot jaunas populācijas," vietnei "Live Science" stāsta Bruks.
Cūkas deva priekšroku apvidum, kur ir gan purvāji, gan apmežotas teritorijas, gan lauksaimniecības zemes. Tādējādi nodrošināts gan patvērums, gan viegla piekļuve pārtikai. Saskaņā ar šo pētījumu, pavisam drīz Kanādas supercūkas varētu šķērsot robežu un sākt "kolonizēt" Ziemeļdakotu, Dienviddakotu, Montanu un Minesotu.
"Mūsu rezultāti liecina, ka ir risks straujai un nekontrolētai mežacūku ekspansijai Ziemeļamerikas prērijās," teikts pētījumā. Dažas no Kanādas supercūku populācijām jau ir vien dažu dienu rikšojiena attālumā no ASV teritorijas. Ja tās piebiedrosies mazākajām radiniecēm, kas jau sagādā raizes ASV fermeriem, tad ekonomisko zaudējumu aprēķinos ar laiku droši vien nāksies pieplusot klāt vēl kādu miljardu dolāru.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
