Majestātiskie milzeņi ir patiešām inteliģenti – zinātnieki atklājuši, ka ziloņi viens otram piešķir vārdus un atsaucas uz tiem, kas liecina par augsta līmeņa abstrakto domāšanu, raksta ārzemju mediji.
Neskatoties uz to, ka mēs esam ļoti atšķirīgi, ir arī vairākas paralēles starp cilvēku un ziloņu sociālo dzīvi un saziņu. Tāpat kā mēs, arī ziloņi izmanto žestus un dažādas skaņas, lai piešķirtu objektiem un notikumiem nozīmi. Jaunākajā pētījumā, kas 10. jūnijā publicēts žurnālā "Nature Ecology & Evolution", zinātnieki norāda uz pierādījumiem, ka Āfrikas ziloņi (Loxodonta africana) savstarpējai saziņai izmanto īpašas skaņas, ko var uzskatīt par "vārdiem". Šāda parādība dzīvnieku pasaulē ir ļoti reta.
Lai gan cilvēki ir vienīgās dzīvās būtnes, par kuriem zināms, ka tie viens otru uzrunā vārdā, ir novērots, ka delfīni un papagaiļi viens otru "uzrunā" ar īpašu saucienu, imitējot sarunu biedra izdotās skaņas. Delfīniem un ziloņiem ir kopīga spēja atdarināt skaņas. Tas arī raisīja pētījuma līdzautora un Kornela Universitātes uzvedības ekologa Maikla Pardo interesi veikt pētījumu ar Āfrikas ziloņiem.
"Cilvēki un ziloņi 90-100 miljonus gadu ir attīstījušies, evolucionējot pa dažādiem dzīvības koka zariem. Neskatoties uz daudzajām līdzībām, mēs ar pasauli mijiedarbojamies ļoti atšķirīgi," sarunā ar specializēto portālu "Popular Science" stāsta Pardo. "Ja neskaita saziņu, kas man personīgi ir viens no aizraujošākajiem viņu uzvedības aspektiem, mēs uzzinājām, ka ziloņi ir ievērojami sabiedriskāki un sadarboties spējīgāki nekā daudzas citas sugas."
Pētījumā zinātnieki ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību pētīja divos nacionālajos parkos Kenijā ierakstītas skaņas, ko izdeva savvaļas Āfrikas ziloņu mātīšu un viņu pēcnācēju grupas.
Āfrikas ziloņiem raksturīgs plašs saziņas elementu klāsts, sākot no skaļas taurēšanas līdz tik zemas frekvences balss saišu vibrācijām, kuru radītās skaņas cilvēka dzirde nevar uztvert. Proti, tās ir infraskaņas diapazonā.
Pētnieki identificēja 469 saucienus, izdalot 101 "runātāju" un 117 "uzrunātos".
Pēc komandas domām ziloņi var uzrunāt viens otru, izmantojot individuālus saucienus, kas nav tikai uzrunātā dzīvnieka radīto skaņu imitācija. "Uzrunātais" šo saucienu atpazīst un reaģē, un tajā pašā laikā citi bara locekļi ignorē "uzrunu", kas neattiecas uz viņiem.
Pēc tam komanda salīdzināja 17 savvaļas ziloņu reakciju, reaģējot uz skaņas ierakstiem, kas tika adresēti viņiem vai citam zilonim. Ziloņi tuvojās skaļrunim ātrāk un atbildēja, reaģējot uz tiem adresētajiem saucieniem, salīdzinot ar tiem, kas sākotnēji tika adresēti citam zilonim. Iespējams, ziloņi atpazīst viņiem adresētos individuālos "vārdus", spriež zinātnieki.
"Iegūtie pierādījumi, ka ziloņi izmanto neatradinošas skaņas, lai apzīmētu citus, liecina, ka viņiem piemīt abstraktā domāšana," aģentūra AFP citē pētījuma līdzautoru Džordžu Vitemajeru
Ziloņi bieži izmantoja vārdam līdzīgus saucienus, uzrunājot savus mazuļus no tuva attāluma, kā arī tad, kad "runāja" ar bara biedriem, kas nebija redzami. Turklāt pieauguši ziloņi vārdus izmantoja biežāk nekā jaunuļi, kas liecina, ka šo prasmi dzīvnieki apgūst laika gaitā.
"Tas bija pārsteidzoši, jo šķiet, ka vārdi būtu noderīgāki, saucot kādu, ko neredz, gan arī tāpēc, ka vārdam līdzīgi saucieni būtu izmantojami retāk, "runājot" ar citiem no tuva attāluma," saka Pardo.
Ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai izpētītu kontekstu, kurā ziloņi izmanto šos vārdam līdzīgos saucienus, norāda zinātnieki. Izpratne par to varētu arī palīdzēt izprast gan cilvēku, gan ziloņu vārdu izcelsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
