Ar jaunu ģenētiskās informācijas analīzes metodi nu ir iespējams precīzi datēt klonālo augu vecumu. Šī instrumenta "kalibrācijas" un izstrādes gaitā tas arī izmēģināts, pētot plašu datubāzi ar parastās jūraszāles ģenētisko informāciju. Izrādās, vecākā mums zināmā kolonija aug nekur citur kā tieši Baltijas jūrā!
Pirms dažām dienām zinātniskajā žurnālā "Nature Ecology & Evolution" publicēts pētījums, kas izklāsta šīs metodes darbību. Pētnieki to nodēvējuši par somatisko ģenētisko pulksteni. Tas atklājis, ka Baltijas jūrā pie Somijas krastiem aug parastās jūraszāles (Zostera marina) kolonija, kas ir 1402 gadus sena un tādējādi ir vecākais mums zināmais jūras augs, kas aizvien ir dzīvs.
Parastā jūraszāle ir klonāls augs, kas vairojas bezdzimumiski. Tiek radīti veģetatīvi pēcnācēji, kuri paliek piesaistīti "sencim" vismaz līdz brīdim, kad tie ir izveidojušies. Kaut katrs individuāls dzinums nav diez ko vecs, katrs nākamais ir ģenētiski faktiski identisks iepriekšējam un no ģenētiskā skatpunkta ir viens un tas pats augs. Tāda ir, piemēram, Amerikas apšu kolonija Jūtas štatā, ASV, kas nosaukta par Pando. To veido 47 tūkstoši ģenētiski identisku koku, un tā pirmsākumi meklējami daudzu desmitu gadu tūkstošu pagātnē. Arī jūrā aug milzīgi klonālie augi. Piemēram, viena Posidonia australis jūraszāļu kolonija izpletusies pat 180 kilometrus garā joslā un ģenētiski skaitās viens augs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
