Šogad februārī ASV izlūkdienesti esot brīdinājuši sabiedrotos Eiropā, ka Krievija plāno orbītā nogādāt kodolieroci. Iespējams, jau šogad. Cik šīs ziņas par Krievijas plāniem uzticamas un kādi ir Krievijas patiesie nolūki šajā jautājumā – to zina tikai izlūkdienesti un pati Krievija. Taču par sekām kodolsprādzienam kosmosā mums gan stāsta vairāk nekā pusgadsimtu seni notikumi, kad ASV operācijas "Dominic" ietvaros kosmosā detonēja vairākus atomieročus, tostarp arī ļoti jaudīgu kodoltermisko ieroci.
Draudus uztver nopietni
Piecdesmitie gadi un sešdesmito gadu pats sākums bija kodolizmēģinājumu "mežonīgie rietumi" – vairums testu notika tieši šajā laika periodā. Un tos vēl neregulēja nekādas starptautiskās vienošanās. Kaut 1959. gadā ASV un PSRS kodolieroču izmēģinājumus uz laiku apturēja, pēc tam saspīlējums abu lielvaru starpā atkal noveda pie jauniem un jaudīgākiem izmēģinājumiem. Tostarp arī kosmosā. Pirms spēkā stājās 1963. gadā parakstītais līgums, kas atļāva kodolieročus detonēt tikai pazemē, gan ASV, gan PSRS paguva šīs elles mašīnas izmēģināt arī Zemes orbītā.
Jaudīgākais kosmosā detonētais kodolierocis ir W49 kodoltermiskā galviņa. Izmēģinājums ar nosaukumu "Starship Prime" bija viens no pieciem operācijas "Dominic" izmēģinājumiem, un šajā testā 400 kilometru augstumā detonētās bumbas jauda bija 1,4 megatonnas. Tas ir apmēram 100 reižu vairāk nekā uz Hirosimu nomestās bumbas jauda.
Šķita, ka šie laiki ir pagājuši, taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iestājusies jauna realitāte, kur 21. gadsimtā atkal esam spiesti nopietni apsvērt kodoldraudus. Kremļa mājieni, ka okupācijas spēki neizslēdz iespēju pret Ukrainu izmantot taktiskos kodolieročus, izskan jau kopš iebrukuma sākuma.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv