Mums virs galvas ir bezgalīgs zilu debesu klājiens, bet uz Zemes zilā krāsa nav nemaz tik bieži novērojama. Biežāk augu pasaulē, retumis putniem un zivīm, vēl retāk – dzīvniekiem. Pat zilais valis nav nemaz tik zils.
Adelaidas Universitātes zinātnieki ir nākuši pie secinājuma, ka iemesls šīs krāsas retumam ir tas, ka dabā faktiski nepastāv tīri zilais pigments. Augi šo krāsu iegūst, miksējot citus pigmentus, kā to dara gleznotāji. Tam visbiežāk izmantoti sarkanie pigmenti jeb antocianīni, kuru intensitāti nosaka skābuma līmenis.
Lai gan augiem retumis sastopami zili ziedi – kaut vai mūsu liniem, rudzupuķēm vai neaizmirstulītēm, gandrīz nevienam augam nav zilas lapas, izņemot dažus, kas dzīvo tropu lietus mežos augsnes līmenī. Galvenais iemesls tam ir saistīts ar gaismas fiziku. Pigmenti rādās tā gaismas spektra krāsā, ko tie neuzsūc, bet atstaro. Visizplatītākais augu pigments ir zaļais hlorofils, tāpēc augi izskatās zaļi, jo hlorofils nevis absorbē, bet gan atstaro zaļo gaismu.
Savukārt, ja augam ir zilas lapas, tas atstaro visaugstākās enerģijas gaismu un līdz ar to tam jāizmanto tikai sliktākas kvalitātes gaisma, kas galu galā ierobežo tā augšanu. Nav laba stratēģija, tāpēc lielākā daļa augu no zilās krāsas izvairās, to atstājot sev.
Un kā ir dzīvnieku pasaulē? Tur bieži vien krāsu nosaka pārtika. Piemēram, flamingo spalvām rozā toni piešķir garneles, no kā šie putni pārtiek.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
