Lai pasargātu degunradžus no malumedniekiem un kontrabandas, zinātnieki ķērušies pie drastiskām metodēm – dzīvnieku ragos injicē radioaktīvus materiālus, raksta specializētais zinātnes portāls "Science Alert".
Dienvidāfrikas Republika (DĀR) mājo lielākā daļa pasaules degunradžu, un tur plaukst malumedniecība, ko veicina pieprasījums no Āzijas, kur šo dzīvnieku ragus izmanto tradicionālajā medicīnā to iedomātās terapeitiskās iedarbības dēļ.
Vitvotersrandas Universitātes Radiācijas un veselības nodaļas direktors Džeimss Larkins, kurš vada šo iniciatīvu, aģentūrai AFP pastāstīja, ka vienam no lielajiem dzīvniekiem Limpopo degunradžu rezervātā caur nelielu izurbtu caurumu ragā ievadītas divas mazas mikroshēmas, kas satur radioizotopus.
Radioaktīvais materiāls padarīs ragu "nederīgu" medicīnai. "Būtībā indīgu cilvēkiem", piebilst Nitaja Četī, tās pašas universitātes profesors un zinātnes dekāns.
Procedūras laikā degunradzis bija iemidzināts un nejuta nekādas sāpes, sacīja Larkins. Viņš norāda, ka radioaktīvā materiāla deva ir tik zema, ka nekādā veidā neietekmēs dzīvnieka veselību vai vidi.
Februārī DĀR Vides ministrija paziņoja, ka, neskatoties uz valdības centieniem apkarot malumedniecību un ragu kontrabandu, 2023. gadā tika nogalināti 499 milzu zīdītāji, galvenokārt valsts pārvaldītos dabas parkos. Tas ir par 11 procentiem vairāk nekā 2022. gadā.
Izmēģinājuma projektā "Rhisotope" varētu iesaistīt kopumā 20 degunradžus, tiem ievadot izotopu devu, kas būtu "pietiekami spēcīga, lai iedarbinātu detektorus, kas uzstādīti visā pasaulē" starptautiskajos robežpunktos un kas sākotnēji tika uzstādīti "kodolterorisma novēršanai", stāsta Larkins.
Sauszemes robežpunktos robežsargiem nereti ir pārnēsājami radiācijas detektori, kas ļautu pārtvert kontrabandu, nemaz nerunājot par tūkstošiem šādu detektoru ostās un lidostās, uzsver zinātnieks.
Degunradžu ragi ir ļoti pieprasīti melnajā tirgū, to cena pielīdzināma zeltam un kokaīnam.
Pēc rezervāta dibinātāja Ārija Van Deventera teiktā, degunradžu atragošana un ragu saindēšana nav bijis efektīva cīņā ar malumedniekiem.
"Varbūt šis beidzot pārtrauks malumedniecību," saka dabas aizsardzības speciālists. "Šī ir labākā ideja, ko esmu dzirdējis."
Projekta pēdējā fāze būtu dzīvnieka aprūpe atbilstoši "attiecīgam zinātniskajam un ētikas protokoliem", saka projekta direktore Džesika Babiča.
Zinātnieku komanda dzīvniekiem ņems papildu asins paraugus, lai pārliecinātos, ka degunradžu veselībai nekas nedraud.
Radioaktīvais materiāls ragā izturēs piecus gadus, kas ir lētāk nekā ragu noņemšana ik pēc 18 mēnešiem, norāda Larkins.
Saskaņā ar starptautiskā Degunradžu fonda aprēķiniem DĀR dzīvo aptuveni 15 000 degunradžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
