Turpinoties pašreizējām klimata pārmaiņu tendencēm, līdz šā gadsimta beigām lielākie saldūdens krājumi pazemē varētu uzsilt tiktāl, ka pārsniegs jebkuras valsts noteikto augstāko dzeramā ūdens temperatūras slieksni, secinājuši pētnieki.
Līdz 2100. gadam apmēram 75 miljoni mūsu planētas iedzīvotāju, visticamāk, mitināsies vietās, kur gruntsūdeņi būs tiktāl uzkarsuši, ka būs par siltu drošai lietošanai, secināts pētījumā, kas 4. jūnijā publicēts žurnālā "Nature Geoscience". Paskaidrosim – gruntsūdeņi ir tie, kas nonāk mūsu akās un kas izplūst no zemes kā avoti.
"Ūdens zemes nesējslāņos ir lielākais nesasalušā saldūdens krājums, tāpēc gruntsūdeņi ir būtiski dzīvībai uz Zemes. Pārsteidzoši maz ir zināms par to, kā gruntsūdeņi reaģē uz virsmas sasilšanu telpiskā un laika mērogā. Koncentrējoties uz difūzo siltuma transportēšanu, mēs modelējām pašreizējo un prognozēto gruntsūdeņu temperatūru globālā mērogā," teikts pētījumā, ko veica Karlsrūes Tehnoloģiju institūta zinātnieki.
Rezultāti liecina, ka līdz 2100. gadam, saglabājoties vidējam emisiju līmenim, no 77 līdz 188 miljoniem cilvēku dzīvos apgabalos, kur gruntsūdeņi pārsniedz jebkuras valsts noteikto augstāko dzeramā ūdens temperatūras slieksni, norāda zinātnieki.
"Jau šobrīd aptuveni 30 miljoni cilvēku dzīvo reģionos, kur gruntsūdeņi ir siltāki, nekā noteikts stingrākajās dzeramā ūdens vadlīnijās," saka pētījuma vadošā autore, Karlsrūes Tehnoloģiju institūta Fotogrammetrijas un attālinātās izpētes institūta zinātniece Sūzanna Benca. "Tas nozīmē, ka var nebūt droši dzert ūdeni bez attīrīšanas, piemēram, vispirms uzvārot. Dzeramais ūdens sasilst arī ūdensvados no zemes siltuma. Atkarībā no scenārija, līdz 2100. gadam [šī problēma] skars vairākus miljonus cilvēku."
Modelēšana parādīja, ka gruntsūdeņi laikā no 2000. līdz 2100. gadam ūdens līmeņa dziļumā (izņemot mūžīgā sasaluma reģionus) vidēji būs sasiluši par 2,1 °C, saglabājoties vidējam emisiju līmenim, raksta portāls "IFL Science".
Tomēr reģionālie seklā gruntsūdens sasilšanas modeļi būtiski atšķiras klimata pārmaiņu telpiskās atšķirības un ūdens līmeņa dziļuma dēļ, norāda pētnieki. Šī problēma mazāk skaršot kalnu reģionus, piemēram, Andus.
Zinātnieki atklājuši, ka paaugstināta gruntsūdens temperatūra "ietekmē straumes termiskos režīmus, no gruntsūdeņiem atkarīgās ekosistēmas, ūdens bioģeoķīmiskos procesus, gruntsūdeņu kvalitāti un ģeotermālo potenciālu".
"Ja jums rodas jautājums, kāpēc nedaudz siltāks ūdens ir slikti, ļaujiet mums paskaidrot. Gruntsūdeņu temperatūra ietekmē virkni bioģeoķīmisko procesu, kas savukārt ietekmē tā kvalitāti. Piemēram, noteiktos apstākļos gruntsūdens temperatūras paaugstināšanās var izraisīt tādu kaitīgu vielu kā arsēna vai mangāna koncentrācijas palielināšanos. Šīs augstākās koncentrācijas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, īpaši, ja gruntsūdeņus izmanto kā dzeramo ūdeni," skaidro Benca.
Siltāks ūdens var arī veicināt patogēnu, piemēram, "Legionellas" vairošanos, kā arī oglekļa un barības vielu ciklus.
"Mūsu rezultāti parāda, cik svarīgi ir rīkoties, lai aizsargātu gruntsūdeņus un rastu ilgstošus risinājumus, kas novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz gruntsūdeņiem," uzsver Benca.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
