Āfrikā novēro žirafi ar ļoti dīvainas formas kaklu

Žirafe esot stāvējusi nekustīgi, kad to Krīgera nacionālajā parkā pamanīja un nofotografēja ceļojumu blogere Linna Skota. Lai pasargātu žirafi no malumedniekiem, tās atrašanās vieta un novērošanas datums netiek norādīts. Ieraksts viņas sociālajos tīklos publicēts 6. jūlijā.

Neparastās kakla formas iemesls nav zināms, ir tikai vairākas versijas – no traumas līdz deformācijai, kāda novērota cilvēkiem: iedzimtam greizajam kaklam. Iedzimts greizais kakls ir pastāvīgs, nepareizs galvas stāvoklis, kad galva ir noliekta uz vienu pusi, bet seja pagriezta uz pretējo. To var iegūt arī vēlākā dzīvē vairāku iemeslu dēļ, tostarp no gulēšanas nepareizā stāvoklī, disku trūces, muskuļu saraušanās un muguras smadzeņu infekciju dēļ.

"Tas noteikti ir ļoti greizs kakls," piekrīt nevalstiskās organizācijas "Giraffe Conservation Foundation" veterinārārste un dabas aizsardzības koordinatore Sāra Fērgusone. Tomēr "bez rentgena, kas pierādītu, ka kauls ir lauzts, mēs uzskatītu, ka žirafei ir iedzimts greizais kakls smagā formā," e-pastā "Live Science" sacīja Fērgusone.

Žirafēm šāda deformācija ir īpaši pamanāma garā kakla dēļ. Un, tāpat kā cilvēkiem, tam ir vairāki iespējamie cēloņi, piemēram, muguras smadzeņu infekcijas vai kaulu lūzumi.

Fērgusone arī iepriekš ir novērojusi šādus gadījumus žirafēm zooloģiskajos dārzos un dažkārt savvaļā Zambijā, Kenijā un Ugandā. Tomēr viņa nekad nav redzējusi tik stipri deformētu kaklu un nezina, kas to varēja izraisīt.

Ir ziņojumi, ka savvaļā žirafes ir izdzīvojušas ar lauztiem kakliem. Piemēram, 2015. gadā dabas fotogrāfi Serengeti nacionālajā parkā Tanzānijā ievēroja pieaugušu žirafes tēviņu ar līdzīgu zigzaga kaklu. Šis indivīds bija salauzis kaklu pirms pieciem gadiem kautiņā ar konkurējošu tēviņu, toreiz ziņoja "Daily Mail". Nav gan zināms, vai šī žirafe joprojām ir dzīva.

Vairāki Skotas ieraksta komentētāji norādīja, ka žirafe Krīgera nacionālajā parkā, iespējams, varētu būt guvusi šo traumu, cīnoties ar citu tēviņu, kad žirafes agresīvi pātago viena otru un sit kopā kaklus, lai nostiprinātu savu dominējošo stāvokli un atstātu iespaidu uz mātītēm.

Tomēr, pamatojoties uz pieejamajiem fotoattēliem, tā varētu būt būt vēl nepieaugusi žirafe – tas nozīmē, ka dzīvnieks, visticamāk, ir pārāk jauns, lai vairotos un iesaistītos konkurences cīņā ar citiem tēviņiem. Tāpat nav arī skaidrs žirafes dzimums, jo šajā vecumā ir grūti noteikt, vai tas ir tēviņš vai mātīte, norāda Fērgusone. Līdz ar to pagaidām droša izskaidrojuma kakla formai nav, viņa piebilst.

Nav arī skaidrs, kad jaunā žirafe guvusi šo traumu un kā tas var ietekmēt tās dzīves ilgumu.

"Mēs nezinām, cik bieži šādi indivīdi izdzīvo," sacīja Fērgusone. Viņa piebilda, ka šādus dzīvniekus parasti nofotografē tikai vienu reizi, kas nozīmē, ka nav pieejama nekāda papildu informācija izpētei.