Lai arī cik masīvs, pamatīgs un it kā neveikls dzīvnieks būtu nīlzirgs, tas spēj skriešanas laikā atrasties stāvoklī, kad no zemes atrāvušās visas četras kājas, secinājuši pētnieki.
Atšķirībā no daudziem citiem lieliem četrkājainiem zīdītājiem, nīlzirgi spēj rikšot lielā ātrumā un salīdzinoši ilgu laiku "karāties" gaisā, teikts pētījumā, kas jūlija sākumā publicēts žurnālā "PeerJ". Šis ir pirmais zinātniskais pētījums, kurā analizētas nīlzirgu kustības uz sauszemes.
"Nīlzirgi ir vieni no lielākajiem sauszemes zīdītājiem. Tādējādi tie potenciāli sniedz papildu ieskatu par to, kā milzīgs ķermeņa izmērs ietekmē kustību spējas. Turklāt, tā kā tie ir daļēji ūdens dzīvnieki un tiem ir neparasta uzbūve, rodas jautājumi par to, kā nīlzirgu pārvietošanās spējas attīstījušās.
Mūsu zināšanas par to, kā nīlzirgi pārvietojas, ir skopas un dažreiz pretrunīgas.
"Mērķis bija pārbaudīt, vai nīlzirgi rikšo dažādā ātrumā un vai tie kādreiz ar visām četrām pilnībā atraujas no zemes. Tāpat gribējā kvantitatīvi izmērīt, kā viņu rikšošanas veids mainās dažādos ātrumos," teikts pētījumā.
Lai iegūtu pētījumam nepieciešamos datus, zinātnieki izmantoja videoierakstus, kas pieejami internetā, kā arī video materiālus no diviem zoodārza nīlzirgiem Anglijā. Kopumā viņu rīcībā bija dati par 32 dzīvniekiem.
Pētnieki atklāja, ka parastais nīlzirgs (Hippopotamus amphibius) izmanto divu soļu gaitu, ko sauc par rikšošanu, kad vienlaikus uz priekšu virzās ekstremitātes pa diagonāli (reizē kreisā pakaļkāja un labā priekškāja vai otrādi). Ar to nīlzirgi atšķiras no citiem četrkājainajiem dzīvniekiem, piemēram, ziloņiem, kuri staigā, izmantojot četru soļu gaitu ar secību, kad pirmo soli izdara kreisā pakaļkāja, kam seko kreisā priekšējā, tad labā aizmugurējā un beigās labā priekškāja.
"Nīlzirgi pamatā tikai rikšo," izdevumam "Live Science" pastāstīja pētījuma vadošais autors Džons Hačinsons, Lielbritānijas Karaliskās veterinārās koledžas evolucionārās biomehānikas profesors. "Turklāt jaukākais ir tas, ka viņi to dara visā ātruma diapazonā, cik novērojām, un tas ir neparasti dzīvniekiem."
Citi dzīvnieki, piemēram, zirgi un degunradži, pāriet no rikšošanas uz auļošanu vai galopu, kas arī nozīmē, ka no zemes reizē atraujas visas četras kājas. Taču nīlzirgi pat lielā ātrumā, skrienot ar 25 kilometriem stundā, dod priekšroku rikšošanai. Tomēr vienlaikus tie arī nedaudz "palido", norāda Hačinsons. Nīlzirgi spēj atraut visas kājas no zemes līdz pat 0,3 sekundēm, kas ir "diezgan ilgs laiks", ja ņem vērā, ka viņi veic līdz pat trim soļiem sekundē, saka Hačinsons.
Tas nozīmē, ka nīlzirgi ir atlētiskāki par ziloņiem, kuri nespēj atrauties no zemes ar visām četrām kājām. Šī atraušanās no zemes, iespējams, ļauj ekstremitātēm darboties kā atsperēm, nodrošinot nīlzirgiem atlecošu gaitu, kas ir efektīvāka un ātrāka, saka Hačinsons.
Taču lidojuma fāzei ir arī savas negatīvās puses. Kustība noslogo ekstremitātes un muskuļus, kā arī nozīmē, ka nīlzirgi nevar reaģēt un strauji izmainīt kustības virzienu šo 0,3 sekunžu laikā, kad atrodas gaisā.
Kad esi atrauts no zemes, nevari kontrolēt notiekošo. Ir riskanti "karāties" gaisā.
Daudzi dzīvnieki, pārvietojoties ar pilnu ātrumu, arī pilnībā atraujas no zemes, taču tie reti rikšo, jo tas rada slodzi ekstremitātēm, sacīja Hačinsons. Nīlzirgi, iespējams, palikuši pie rikšošanas, jo tiem ir īsas ekstremitātes un plats ķermenis, kas kļūtu nestabils, ja tie izmantotu gaitu, kas novirza svaru tikai uz vienu ķermeņa pusi. Rikšošana vienmērīgi sadala svaru.
Zoologi joprojām nezina daudzas lietas par nīlzirgu pārvietošanos, piemēram, maksimālo ātrumu. Nīlzirgus ir grūti pētīt, jo nebrīvē to nav daudz un lielāko daļu laika tie pavada ūdenī, kur izmanto cita veida pārvietošanos, sacīja Hačinsons. Taču šāda veida pētījumi ir svarīgi, lai izprastu dzīvnieku evolūciju un nodrošinātu tiem atbilstošu veterināro aprūpi, uzsver zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
