Iespaidīgie Komodo varāni, kas ir lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka, kārtējo reizi pārsteiguši zinātniekus – šoreiz ar saviem zobiem, vēsta populārzinātniskais portāls "Live Sciente".
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā "Nature Ecology & Evolution", sniedz ieskatu, kā šie milzīgie plēsoņas tikušas pie zobiem, kas ir asi kā žiletes. Izrādās, zobu robotās malas un gali satur koncentrētas dzelzs nogulsnes, ļaujot zobiem kļūt un palikt asiem un stipriem, lai saplosītu laupījumu.
Lai gan daudzu rāpuļu, piemēram, ķirzaku un krokodilu, zobi satur dzelzi, Komodo varāni (Varanus komodoensis) un tiem līdzīgās sugas ar robotiem zobiem, ko sauc par zifodontiem, ir spilgtākie piemēri. Varānu zobi patiesībā satur tik daudz dzelzs, ka iekrāsojušies oranžā krāsā.
Varānu zobu ārējo emalju veido gluds, ar dzelzi bagātināts pārklājums, kas ir tikai 20 mikrometrus biezs, un dzelzs ir īpaši koncentrēta gar zoba zobiem.
Nekad agrāk dzelzs mugurkaulnieku zobos nav atrasta tik lokalizēti gar zoba griezošo malu. Tas liek domāt, ka asāki zobi nodrošina priekšrocības un var sniegt ieskatu par to, kā pārsvaru pār konkurentiem ieguva daži no plēsīgākajiem dinozauriem.
"Komodo varāniem ir izliekti, robaini zobi, lai plosītu savu upuri tāpat kā dinozauri, kas pārtika no gaļas," saka Londonas Karaļa koledžas paleontologs Ārons Leblāns. "Mēs gribam izmantot šo līdzību, lai uzzinātu vairāk par to, kā gaļēdāji dinozauri varētu būt ēduši un vai arī viņu zobi saturēja dzelzi kā Komodo varāniem."
Komodo varāni jeb pūķi ir satriecoši radījumi: tā ir ne tikai lielākā dzīvo ķirzaku suga (vislielākais jebkad izmērītais pūķis svēra 166 kilogramus), tās ir arī ļoti spēcīgas, ātras, viltīgas, spēj pievārēt par sevi daudz lielāku medījumu. Zem zvīņainās ādas tām ir kaula bruņas, kas klāj visu ķermeni.
Komodo varāni ir ļoti efektīvi mednieki, un to kodiens ir īpaši bīstams, jo siekalas satur antikoagulantu, kas neļauj upura asinīm sarecēt.
Tā kā Komodo varāni ir lielākās dzīvās ķirzakas un līdzīgi zobi ir novēroti izmirušajiem dinozauriem, piemēram, teropodu klasei, kurā ietilpst karaliskais tiranozaurs jeb Tyrannosaurus rex, tiek uzskatīts, ka šo ķirzaku zobi var sniegt ieskatu par to, kā dinozauri sakoda, plosīja un apēda medījumu.
Lai iegūtu plašākas zināšanas par Komodo varānu zobu efektivitāti, pētnieki pētīja ķirzaku tēviņu Ganasu, kurš dzīvoja Londonas zooloģiskajā dārzā un 2023. gada februārī tika eitanāzēts pēc tam, kad dzīvniekam tika diagnosticēts neārstējams deģeneratīvs artrīts. Ganasa mirstīgās atliekas tika saglabātas, un zinātnieki varēja veikt rūpīgu varāna zobu izpēti.
Pētnieki izmantoja jaunākās mikroskopijas un spektroskopijas metodes, lai analizētu Ganasa zobu sastāvu, un atklāja, ka oranžā nokrāsa gar robaino zoba malu un galu ir dzelzs nogulsnes, kas izolētas tieši šajā vietā.
Iespējams, dinozauriem varētu būt bijuši līdzīgi "ieroči", taču pētnieki pagaidām nevar no apstiprināt.
"Diemžēl, izmantojot pašlaik pieejamās tehnoloģijas, mēs nevaram redzēt, vai pārakmeņojušos dinozauru zobos ir vai nav augsts dzelzs līmenis. Mēs uzskatām, ka ķīmiskās izmaiņas, kas notiek fosilizācijas procesā, neļauj noskaidrot, cik daudz dzelzs bija viņu zobos sākotnēji," skaidro Leblāns.
"Tas, ko mēs atklājām – lielākiem gaļēdājiem dinozauriem kā tiranozauriem bija izmainīta emaljas struktūra uz zobu griezošajām malām. Ja Komodo varāni ir mainījuši savu zobu ķīmisko sastāvu, daži dinozauri mainīja zobu emaljas struktūru, lai saglabātu asas zobu malas."
Pētnieki cer, ka detalizētāka Komodo varānu zobu analīze varētu atklāt īpašības, kas saistītas ar zobainām dzelzs malām, kuras fosilizācijas process nebūtu izdzēsis. Tas varētu palīdzēt labāk izprast, kā dzīvoja senie plēsēji.
"Komodo varāni diemžēl ir apdraudēti, tāpēc papildus tam, ka šis atklājums stiprina mūsu izpratni par to, kā varētu būt dzīvojuši dinozauri, tas arī palīdz mums veidot dziļāku izpratni par pašiem varāniem un strādāt, lai tos aizsargātu," uzsver Londonas Zooloģijas biedrības herpetologs Bendžamins Teplijs.