Kamenes ir ne tikai ļoti noderīgi, bet arī ļoti neparasti kukaiņi. Pirmkārt, cilvēkus mēdz uzjautrināt šo pūkaino "tušņu" spēja lidot – kā apgalvo labi zināms joks, kamenes nemaz nelidotu, ja vien zinātu fizikas likumus. Proti, to ķermeņa masa esot pārāk liela attiecībā pret spārnu izmēru. Kamenes to nezina, tāpēc ņem un lido! Kaut šis uzskats ir nekas vairāk kā joks un kamenes lieliski draudzējas ar fiziku, jo nav pielīdzināmas fiksētu spārnu lidmašīnām, tās tomēr aizvien mēdz pārsteigt pētniekus. Pavisam nejauši atklāta cita kameņu superīpašība, vēsta vietne "Popular Science".
Gvelfas Universitātes Kanādā pēcdoktorantūras pētniece Sabīne Rondo un Dabaszinātņu skolas profesors Naidžels Raine pētīja, kā kameņu karalienes pārlaiž gada auksto periodu, kad laboratorijā notika nelaime – ūdens nejauši appludināja konteinerus ar kukaiņiem.
Parasti kamenes pārziemo alās sausā, labi drenētā augsnē, tāpēc zinātnieki ar šausmām gaidīja avārijas iznākumu. "Kad atradu applūdušās kamenes, izlēju ūdeni no caurulēm, bet karalienes joprojām bija dzīvas. Es biju šokā," atceras Rondo.
Kā kukaiņiem tas izdevās? Rondo un Raine nolēma to noskaidrot. Pētījuma turpinājumā komerciāli audzētas kameņu karalienes, kas pārziemoja kontrolētos apstākļos, tika pakļautas dažādiem scenārijiem ar applūšanu.
Pārsteidzoši, ka karalienes, kas tika turētas zem ūdens līdz pat septiņām dienām, neuzrādīja zemāku izdzīvošanas līmeni salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas nebija pakļauta ūdens iedarbībai.
"Plūdi ir neprognozējams izaicinājums augsnē mītošām sugām, īpaši bitēm, kas ziemo pazemē," saka Raine. "Šī joma līdz šim ir palikusi lielā mērā neizpētīta, paverot daudzas iespējas turpmākiem eksperimentiem."
Kameņu māšu tolerance pret iegremdēšanu ūdenī rodas diapauzes laikā. Diapauze ir dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
"Kukaiņi elpo caur īpašām atverēm traheju sistēmā. Diapauzes laikā šīs atveres var palikt aizvērtas uz ilgu laiku, neļaujot ūdenim iekļūt organismā. Kameņu karalienes, ūdenī esot, var uzņemt skābekli arī caur ķermeņa virsmu, uz kuras aizķērušies gaisa burbuļi," skaidro bioloģijas profesors.
Zinātnieku atklātais uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem par mehānismiem un metodēm, kas kamenēm ļauj izturēt nelabvēlīgus apstākļus. "Klimata pārmaiņām pastiprinoties, šī pētījuma ieskati varētu sniegt informāciju par stratēģijām šo svarīgo apputeksnētāju un to atbalstīto ekosistēmu saglabāšanai," teikts universitātes izplatītajā paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
