Pasaules okeānos mīt vairāk nekā pustūkstotis dažādu haizivju sugu, sākot no sīciņajām laternu pundurhaizivīm līdz vaļhaizivīm, kas var izaugt vairāk nekā 10 metrus garas. Haizivis ir ir sastopamas visur, no polārajiem ūdeņiem līdz ekvatoram, pie ūdens virsmas un kilometru dziļumā, atklātā okeānā, seklumā un pat dažās piekrastes upēs.
Ar šādu daudzveidību nav pārsteigums, ka haizivis pilda daudzas ekoloģiskas funkcijas, raksta zinātniskais portāls "The Conversation". Piemēram, dažu lielo plēsīgo sugu, tīģerhaizivju un balto haizivju, lielākajiem indivīdiem var būt īpaši nozīmīga loma sugu līdzsvara uzturēšanā. To viņas panāk, barojoties ar laupījumu un dažreiz vienkārši esot klāt un esot pietiekami biedējošas, lai citas plēsīgās sugas mainītu savus paradumus un atrašanās vietu.
Nesen žurnālā "Science" publicētā pētījumā analizēta gadu desmitiem ilga izpēte par šo plēsoņu ekoloģiskajām lomām un prognozēta to nākotne okeānos. "Mēs atklājām, ka, tā kā haizivīm ir tik daudzveidīgas un svarīgas funkcijas, lai uzturētu veselīgus okeānus, to pašreizējā lejupslīde ir nozīmīga problēma," uzsver pētījuma autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
